Saule no brīvdienām

 

30 kilogrami naglu

Es ar savu vīru lepojos par visu ko. Bet jumta maiņa ir kas prātam diezgan grūti aptverams un lepošanās failu vienkārši uzkar. Kā viens pilsētas cilvēks var izdomāt, ka pats plēsīs, pats gatavos, pats liks lubiņu jumtu?! Nu, kā var tas ienākt prātā?! Ar pārliecību un ticību, ka būs. Un, protams, ka ir!!! Tiiik skaisti! 

Tas notika skaisti un iedvesmojoši

Lai vispār no kāda gala to izstāstītu, ar kaut ko jāsāk. Tātad, māja ir veca, šķība un greiza. Vīrs ir iedvesmots, radošs, spējīgs uz visu, aizrautīgs. Latgalē ir kāds labs cilvēks, kas lubiņu jumtus zina kā savus piecus pirkstus, darbojas ar tiem ikdienā un palīdz citiem to apgūt. Kad visi šie neticamie un apbrīnojamie lielumi satiekas, top mūsu mājai jumts. Visam pa vidu vēl ir Zelta vectētiņš, kurš atdzīvina vecu lubiņu plēšamo mašīnu. Visas rajona apses, kas atceļo uz mūsu māju. Un 30 kilogrami naglu. Jā, tieši tik daudz akurāti ar īpašiem maziem āmurīšiem tika iedzītas mājas jumtā. Jau apritējuši 5 gadi kopš tā laika. Jumts no spoži balta kļuvis par mīļi silti gaiši pelēku. 

Topinamūrs= 3 in 1

Topinambūru iepazinu pirms vairākiem gadiem kā dikti gardu dārzeni. Atnesa bijusī kolēģe uz darbu, kraukšķināja pati un citus cienāja. Paldies, Anna! Pēc gardās iepazīšanās sāku to biežāk iekļaut ēdienkartē. Gan svaigu, gan ceptu, gan vārītu, gan zupā liktu. Ņomm! Palasīju interneta dzīlēs par to un slavas dziesmas vien dzirdamas. Vitamīni, aminoskābes, zili un zaļi brīnumi tajā slēpjas. Tas šķīdina cukurus un iesaka visiem, kas svaru grib vērot un labāk redzēt ejam, ne nākam. Noderīgi, ka topinambūra bumbuļus var atstāt zemē, kamēr vien tā nav sasalusi. Pagrabā turēti tie drīzāk var sākt izžūt. Tīrīšanai iesaku tikai tā nomazgāšanu, jo miziņa plāna un satur daudz vērtīgā. Visvieglāk ar nelielu un stingru birstīti mazgāt. Svaigu vēlams ar nelielu daudzumu citrona sulas apslacīt, jo ātri sāk brūnēt gluži kā avokado.

Svaigi plūkti

Rudens

Saules jaunais gads ir sācies

Ticiet vai nē, bet mūsmājās saule ir sākusi savu ceļu atpakaļ pie mums. Kopš saucām un ar ugunskuru un svecēm viņu Ziemassvētkos mežā aicinājām mājās, saule otro dienu pēc kārtas spīd un caur mākoņiem gaišuma sveicienus sūta. Neesmu tik meistarīga foto mirkļu ķērāja, lai caur bildēm dabas varenību fiksētu. Tomēr mirkli ierāmēt un noglabāt dikti gribas, tādēļ telefona kamera tiek likta lietā. Dvēsele klusi gavilē dabas skaistumā un varenībā. Pateicos par šo ziemu, par dabu, par skaistumu! Pateicos, ka varu to piedzīvot un izjust! 

Vēlais rudens bildēs

Zosis plūstoši integrējas dabā

Klātienē garaiņi no meža pacēlās izcili!

Kad gaisma spoguļojas un priecājas pat peļķē

Klusā daba ar kūpošu siena rulli

24. novembrī īsi pirms 11:00 saule sildīja, un kūpēja pa nakti salijušais siens ruļļos. Mani šāds pasakains skaistums aizkustina.

Te arī video, ja gribas mazu rīta skaistuma uzlādi.

Saldais ražas laika

Dienas pienākumos ietilpst obligātais apgaitas loks- vistas kūtiņā un siltumnīca. Pie cibām eju barību iemainīt pret svaigām olām. Siltumnīcā lielākais darbs šobrīd aiz muguras, tagad jāgaida saulainās dienas ražas ievākšanai. Citādi ķekaros zaļi tomāti gozējas un citi vēl līdz īstajam izmēram nemaz nav izpletušies.

Visādi labumi

Daudz laimes, vīra kungs!

Vīrieši ziedus neēdot. Novērtējot praktiskas dāvanas. Ja gadās vīrs, kuram nepatīk dzimšanas dienas ar ļembastu un dāvanām, lavierēju pa vidu tam. Plūcu dabas veltes pašu dārzā brokastīm gultā- vēl aizkavējušās zemenes, lillā plūmes un raudene tējai. Daudz laimes, vīra kungs!

Tiiiiiik skaistie augusta rīti

Augusta rīti sevi nodod it visā! Tik īpaša smarža, dzestrs gaiss, krāsas, gaisma no saules jaunā leņķa- to nevar sajaukt ar citiem mēnešiem. Tā kā esmu augusta bērns, iespējams, šis ir mans mīļākais mēnesis. Ar savu lēni tuvojošos rudeni, kurš arī man ir dikti mīļš gadalaiks. Lai skaists augusts! Ar nenokavētiem rītiem. Labrīt!

Kudiš' vieglāka malkas skaldīšana

Katrs, kurš mitekli silda ar malku, un pats ik gadu to sev gādā, novērtēs bildē redzamo iekārtu. Kā daudz kas mūsu saimniecībā, arī šī ir pašu, precīzāk- vīra, radīta un sadomāta. Ne bez iedvesmas no tīmekļa un praktiskiem padomiem no YouTube. Vīrs lepns un lepojas, un priecājas, un rāda citiem, lai seko un atvieglo savu ikdienu. (es vispār lepnā pāvenē saeju par viņa zelta rokām un idejām) Drusku sakreņķēja, ka paraugam priekš video neatradās labāks bluķītis. Jo visi ir saskaldīti, kas reti gadās.

Brīnumskaldītājs

Šodienas bilde vēsturei

Ja esat savas lauku mājas pirmsākumos, rekomendēju nenoslinkot un paveikt reizi gadā vienu jauku padarīšanu - nobildēt savu māju, sētu, apkārti vienā un tajā pašā vietā. Reizi gadā viena un tā pati vieta no tā paša leņķa. Nejauši tā mums sanāca. Pirmajā mājas apskates reizē, kad tikai vēl sapņojām par savu lauku īpašumu, tika uzņemtas dažas bildes, kamēr saimnieks mūs vadāja apkārt un izrādīja teritoriju. Pēc gada nolēmu, ka vajag tās pašas vietas nobildēt vēlreiz. Kopskaitā 15 dažādas bildes/ rakursi/ skati. Uzreiz bija interesanti un acīmredzamas pārmaiņas. Katrs nākamais gads tika iegrāmatots telefonā ar atgādinājumu. Ik gadu 28. augusts mūsu versijā. Savā galvā esmu nolikusi desmitgades ciparu kā projekta realizācijas termiņu. Ceru, ka būsim lielos pārmaiņu, uzlabojumu, sapņu darbus 10 gadu laikā paveikuši. Pēcāk reizi piecgadē pa foto kā atskaite un pārmaiņu fiksācija.

Aizaudzis dārza stūris pirmajā satikšanās reizē

Tā pati vieta pēc septiņiem gadiem

Izklaide rudens vakariem. Sagatavošanās

Būs, būs rudens klāts arī šogad. Ar vakariem, kas sākas jau 15:30, un rītiem, kas nespēj ieslēgt gaismu pat pēc trešās kafijas. Tādēļ nepaslinkojiet un izejiet ārā salasīt ziedus, lapiņas, augus herbārijam. Kamēr viss vēl zied. Ielikt katru dabas skaistumu savā biezās grāmatas lapā un aizmirst par to līdz rudenim. Tad vērt vaļā un vēlreiz atgriezties bērnībā. Un, protams, aizgājušajā vasarā. Lai top!

Lauki soctīklos

Ja interesē virtuālajā vidē piesekot cilvēkiem/ apvienībām/ organizācijām, kas biežāk vai ļoti bieži raksta par notiekošo laukos, dabā, dzīvnieku pasaulē, lūk, neliels apkopojums. Klikšķinot uz norādītā vārda, automātiski nonāksiet viņa profilā. Tie ir cilvēki/ organizācijas, kam pati sekoju Twitter un Facebook. Ja jums ir zināmi citi saistoši un ar lauku& dabas tēmu saistīti profili, lūdzu, padalieties komentāros. Ar prieku piesekošu.

Apskatāmais mūspusē

Ja sanāk braukt uz mūspusi, padalīšos, ko interesantu apkārtnē vai ceļā no Rīgas var apskatīt. Neesmu tūrisma eksperte, bet šajos dažos gados garāmbraucot šis tas pieķēries. Pieturas punkti, kas palikuši atmiņā.

Pirmkārt, pats ceļš. Tā ir Ērgļu šoseja P4. Ja no Rīgas, tad Ulbrokas aplī jādodas, sekojot Ērgļu norādei. Caur Līčiem, garām 333 trasei, cauri Kangaru kalniem. Un sākas! Ja ar moci, ceļš būs medusmaize. Nelielais posms caur Kangaru kalniem joprojām grants. Ja pēc lieliem lietiem braukšana, tad jācer, ka greideris jau būs pastrādājis. Ja ziemā braukšana, tad ar radzēm silti iesaku šo posmu mērot. Pārējā laikā vienkārši drusku jāpacieš grants putekļi un jābauda smukums. Nesen Kangaru kalnos atklāts skatu tornis un dabas taka. Neesmu kāpusi augšā, bet, garāmbraucot, izskatās zolīdi. Paturpinot par skatu torņiem un takām, ir viens tuvāk Ērgļiem, kurā gribētos uzkāpt. Taka veidota par godu Dullajam Daukam, runā, ka pats Ziedonis ar domubiedriem tai pamatus licis. Skatu tornis esot kā atgādinājums par mūžīgo jautājumu - kas ir tur, aiz horizonta?! Tēmai par godu, lai skan dziesma. Starp citu, labi skati mēdz pavērties, ja uzkāpj mednieku tornītī.

Uzmanīgi, saudzīgi, cienot īpašumu

Nieka gada pārtraukums pa vidu

Tā nu tas ir. Gads un viens mēnesis kopš pēdējā ieraksta. Negribas taisnoties, bet sanāks. Mūsu vienkārši ir vairāk. Ģimenē, saimniecībā, darbos, sapņos, pienākumos. Līdz ar to laiks jeb sauksim lietas īstajos vārdos - prioritātes, pārdalījušās. Tomēr baigi, nu tā, ka baigi gribas rakstīt. Tas ir sava veida laiks sev, nepraktisks egoisms, privātums, domu sakārtošana, paskatīšanās uz ikdienas desienu no malas un būšana savā pasaulē. Mani arī pavada doma, ka cilvēkiem vajag laukus, un šie stāsti var palīdzēt nenobīties no tiem. Ja ne dzīvot savā lauku mājā, tad varbūt vasaras pavadīt laukos, vai biežāk braukt ciemos uz laukiem, izbraukt pie dabas, ārpus pilsētas. Skan iedomīgi un augstprātīgi no manas puses. Tā sadaļa par manu nozīmību citu domās un sajūtās. Jā, zinu!

Mīksti un pūkaini

Sienu, griestu dekori

Ticu, ka vasara ne vienam vien cilvēkam ar lauku māju ir īsti darbīgs periods. Kad remontēt, zāģēt, krāsot, veidot, celt un/ vai jaukt, špaktelēt un tā tālāk pēc nepieciešamības. Tādēļ nolēmu padalīties ar divām idejām, ko esam paši realizējuši. Iedvesmai. Tālāk, ja interese rodas, var nirt interneta dzīlēs un domāt, ko vēl kā citādāk izveidot. Tas pats labais Pinterest ir neizpeldams resurss. Viena štelle ir labierīcību un dušas sienas. Otra - dzīvojamās istabas griesti. Par abiem secīgi pēc kārtas.

Lielais griestu dekors

Kā kļūt par ideālo talcinieku

Šo rakstu varētu ātri pabeigt, uzrakstot tikai vienu teikumu - nav ideālu talcinieku. Neticu tādiem. Tomēr, ja reiz esmu sākusi domas apcerējumu, būs nedaudz vairāk kā viens teikums jāpauž. Iecere par atzīšanos manī vairāk kā gadu brieda. Saprotu, ka to nav patīkami dzirdēt un vēl neērtāk atzīties. Īpaši tamdēļ, ka regulāri saņemu aicinājumus no saviem pilsētas draugiem, tak beidzot sarīkot vienu kārtīgu talku. Pavasaros šādi mudinājumi izskan biežāk un skaļāk. Nu, nav ideālu talcinieku, jo...un tad seko vairāki jo. Piemēram, jo nav ideālu talkas rīkotāju, ko šajā gadījumā es par sevi.

Praktiski krikumi, kas noder laukos

Ik pa laikam piefiksēju dažus sīkumus, kas ikdienas praktiskajā dzīvē ir ļoti noderīgi lauku vidē. Dažus pati esmu kur salasījusies vai kā puni uzsitusi, citus gādīgie laukos dzīvotāji silti ieteikuši. Mēdzu nodomāt, ka par to noteikti jāpastāsta bloga lasītājiem. Ja tādi šeit ir :) Tie sīkumi ir tiešām mazi krikumi. No katra atsevišķi dižs stāsts neizvēršas. Tas arī iemesls, kādēļ šie ieteikumi līdz šim te nav parādījušies. Nolēmu, ka šos mazos praktikumus sarakstā uzskaitīšu. Ja noderēs, priecāšos.

Top nātru virca, 2. diena

Sēkliņu ceļojums pretim dzīvei

Lai gan Vidzemes baltums vēl neļauj noticēt pavasara tuvumam, mani neapmānīt un kalendārs vēstī, ka nekur tas ziedonis neliksies. Tamdēļ tika nogaidīts līdz jaunajam mēnesim, kas 20. martā iemirdzējās, un sēkliņas nosūtītas ceļojumā uz melnzemes kastītēm. Kopš pērnā gada pieredzes un sekmīgajiem eksperimentiem, nu sēkliņas dzenu tikai noslēgtajās kastītēs (un apaļajos ķopšos, kā redzams bildē). Ātrums, kādā sāk dīgt, ir neticams! Vienas no puķēm (nosaukums: limonija) jau trešajā dienā savu pusi no centimetra izstiepušas pretim saulei.