Lauki soctīklos

Ja interesē virtuālajā vidē piesekot cilvēkiem/ apvienībām/ organizācijām, kas biežāk vai ļoti bieži raksta par notiekošo laukos, dabā, dzīvnieku pasaulē, lūk, neliels apkopojums. Klikšķinot uz norādītā vārda, automātiski nonāksiet viņa profilā. Tie ir cilvēki/ organizācijas, kam pati sekoju Twitter un Facebook. Ja jums ir zināmi citi saistoši un ar lauku& dabas tēmu saistīti profili, lūdzu, padalieties komentāros. Ar prieku piesekošu.

Apskatāmais mūspusē

Ja sanāk braukt uz mūspusi, padalīšos, ko interesantu apkārtnē vai ceļā no Rīgas var apskatīt. Neesmu tūrisma eksperte, bet šajos dažos gados garāmbraucot šis tas pieķēries. Pieturas punkti, kas palikuši atmiņā.

Pirmkārt, pats ceļš. Tā ir Ērgļu šoseja P4. Ja no Rīgas, tad Ulbrokas aplī jādodas, sekojot Ērgļu norādei. Caur Līčiem, garām 333 trasei, cauri Kangaru kalniem. Un sākas! Ja ar moci, ceļš būs medusmaize. Nelielais posms caur Kangaru kalniem joprojām grants. Ja pēc lieliem lietiem braukšana, tad jācer, ka greideris jau būs pastrādājis. Ja ziemā braukšana, tad ar radzēm silti iesaku šo posmu mērot. Pārējā laikā vienkārši drusku jāpacieš grants putekļi un jābauda smukums. Nesen Kangaru kalnos atklāts skatu tornis un dabas taka. Neesmu kāpusi augšā, bet, garāmbraucot, izskatās zolīdi. Paturpinot par skatu torņiem un takām, ir viens tuvāk Ērgļiem, kurā gribētos uzkāpt. Taka veidota par godu Dullajam Daukam, runā, ka pats Ziedonis ar domubiedriem tai pamatus licis. Skatu tornis esot kā atgādinājums par mūžīgo jautājumu - kas ir tur, aiz horizonta?! Tēmai par godu, lai skan dziesma. Starp citu, labi skati mēdz pavērties, ja uzkāpj mednieku tornītī.

Uzmanīgi, saudzīgi, cienot īpašumu

Akcentu maiņa

Pirms mirkļa piefiksēju, kā pēdējo gadu laikā mainījušies daži sīki, bet man ļoti būtiski akcenti dzīvē. Tas pasaka daudz par šī brīža aktualitātēm, domām, sajūtām, attieksmi, ikdienu - visu kopumā.

• No pilsētniekiem laukos jau labu laiku esam kļuvuši par cilvēkiem laukos, kur pēdējais vārds 'lauki' šķiet vispār lieks.
• Man vairs nav lauku māja, jo ir māja laukos. 
• Es vairs nebraucu uz laukiem, bet gan dodos mājup. 

Punktam uz i - kādu laiku atpakaļ pieķēru sevi pie domas, ka Rīgā jūtos kā ciemiņš. Viss. Nepagāja pat trīs gadi, lai šādas pārmaiņas un sajūtas skartu. Un man tas patīk jo dienas, jo vairāk.

Foto vēsturei = gads laukos

Teikšu godīgi - iedvesma ar ieceri saslēdzās, kad vairāk kā pirms gada klausījos "Latvijas radio" raidījumu "Kultūras rondo" un dikti saistošo sarunu ar mākslinieku Ivaru Drulli. Klausījos vēlāk arī atkārtojumu, jo ļoti daudzi izteikumi pārdomu virteni raisīja. Jānoklausās vēlreiz (te saite interesentiem). Biju ceļā uz Rīgu, kad klausījos Ivars stāstāmo. Pārbraucot mājās, uzreiz ķēros pie lietas. Turpmāko gadu ik dienu bildēju vienu un to pašu vietu.

 

Laukos ir arī grūti

Negribas nevienu biedēt, tomēr ir vēlme godīgi pastāstīt, kā tad tais laukos sokas. Lai nerastos mānīgs priekšstats, ka te vien viss uķi-puķi-rozā ir un visi, rokās sadevušies, laimīgi saulē dej. Ar puķēm, kūkām, sauli, ūdens peldēm, mutes mazgāšanu rīta rasā ū-tē-tē. Nē. Ir arī grūti. Daudz darba, neatlaidīgi knišļi un odi, asas nātres, auksts ūdens krānā (ja boileris nav kurināts), nogurums ar visām izrietošajām sekām un citas izklaides. Tas viss pie apstākļiem, ka mums nav nopietnas lauku saimniecības ar lielo kūti, labības laukiem un hektāriem sakņu dārza. Tik vien kā nebeidzams būvlaukums. Varbūt šais daudzajos darbos un garajā dienā slēpjas literatūrā manāmā latviešu klusēšana un ieraušanās sevī, lai nepateiktu lieku vārdu noguruma dēļ?

Termokrūzes lauku dzīve

Pilsētas laikā termokrūzes no rītiem ar smaržīgu kafiju un tēju ceļoja no laukiem uz Rīgu, palīdzot īpašniekiem atmosties un izbaudīt brokastu maizītes ceļā. Lauku versijā kādu laiku krūzes stāvēja visu piemirstas, vēlāk ziemas spelgonī pavadīja rīta pastaigā uz mežu. Kopš saimniecībā ienākušies mazie jēriņi, kuri barojami ar pudelīti, termokrūzēm jauna dzīve sākusies.  Lauku dzīve.

Baltā Zaļā ceturtdiena

Lai gan kalendārs vēstī, ka šodien ir Zaļā ceturtdiena, rīts pārsteidz ar nevainīgu, neskartu un tiiiiik tīru baltumu. Raugoties filosofiski uz Lieldienām, ļoti atbilstoši - sākums jaunai, gaišai un daudz vērīgākai & redzīgākai pasaulei.