Topinamūrs= 3 in 1

Topinambūru iepazinu pirms vairākiem gadiem kā dikti gardu dārzeni. Atnesa bijusī kolēģe uz darbu, kraukšķināja pati un citus cienāja. Paldies, Anna! Pēc gardās iepazīšanās sāku to biežāk iekļaut ēdienkartē. Gan svaigu, gan ceptu, gan vārītu, gan zupā liktu. Ņomm! Palasīju interneta dzīlēs par to un slavas dziesmas vien dzirdamas. Vitamīni, aminoskābes, zili un zaļi brīnumi tajā slēpjas. Tas šķīdina cukurus un iesaka visiem, kas svaru grib vērot un labāk redzēt ejam, ne nākam. Noderīgi, ka topinambūra bumbuļus var atstāt zemē, kamēr vien tā nav sasalusi. Pagrabā turēti tie drīzāk var sākt izžūt. Tīrīšanai iesaku tikai tā nomazgāšanu, jo miziņa plāna un satur daudz vērtīgā. Visvieglāk ar nelielu un stingru birstīti mazgāt. Svaigu vēlams ar nelielu daudzumu citrona sulas apslacīt, jo ātri sāk brūnēt gluži kā avokado.

Svaigi plūkti

Saules jaunais gads ir sācies

Ticiet vai nē, bet mūsmājās saule ir sākusi savu ceļu atpakaļ pie mums. Kopš saucām un ar ugunskuru un svecēm viņu Ziemassvētkos mežā aicinājām mājās, saule otro dienu pēc kārtas spīd un caur mākoņiem gaišuma sveicienus sūta. Neesmu tik meistarīga foto mirkļu ķērāja, lai caur bildēm dabas varenību fiksētu. Tomēr mirkli ierāmēt un noglabāt dikti gribas, tādēļ telefona kamera tiek likta lietā. Dvēsele klusi gavilē dabas skaistumā un varenībā. Pateicos par šo ziemu, par dabu, par skaistumu! Pateicos, ka varu to piedzīvot un izjust! 

Klusā daba ar kūpošu siena rulli

24. novembrī īsi pirms 11:00 saule sildīja, un kūpēja pa nakti salijušais siens ruļļos. Mani šāds pasakains skaistums aizkustina.

Te arī video, ja gribas mazu rīta skaistuma uzlādi.

Tiiiiiik skaistie augusta rīti

Augusta rīti sevi nodod it visā! Tik īpaša smarža, dzestrs gaiss, krāsas, gaisma no saules jaunā leņķa- to nevar sajaukt ar citiem mēnešiem. Tā kā esmu augusta bērns, iespējams, šis ir mans mīļākais mēnesis. Ar savu lēni tuvojošos rudeni, kurš arī man ir dikti mīļš gadalaiks. Lai skaists augusts! Ar nenokavētiem rītiem. Labrīt!

Izklaide rudens vakariem. Sagatavošanās

Būs, būs rudens klāts arī šogad. Ar vakariem, kas sākas jau 15:30, un rītiem, kas nespēj ieslēgt gaismu pat pēc trešās kafijas. Tādēļ nepaslinkojiet un izejiet ārā salasīt ziedus, lapiņas, augus herbārijam. Kamēr viss vēl zied. Ielikt katru dabas skaistumu savā biezās grāmatas lapā un aizmirst par to līdz rudenim. Tad vērt vaļā un vēlreiz atgriezties bērnībā. Un, protams, aizgājušajā vasarā. Lai top!

Lauki soctīklos

Ja interesē virtuālajā vidē piesekot cilvēkiem/ apvienībām/ organizācijām, kas biežāk vai ļoti bieži raksta par notiekošo laukos, dabā, dzīvnieku pasaulē, lūk, neliels apkopojums. Klikšķinot uz norādītā vārda, automātiski nonāksiet viņa profilā. Tie ir cilvēki/ organizācijas, kam pati sekoju Twitter un Facebook. Ja jums ir zināmi citi saistoši un ar lauku& dabas tēmu saistīti profili, lūdzu, padalieties komentāros. Ar prieku piesekošu.

Apskatāmais mūspusē

Ja sanāk braukt uz mūspusi, padalīšos, ko interesantu apkārtnē vai ceļā no Rīgas var apskatīt. Neesmu tūrisma eksperte, bet šajos dažos gados garāmbraucot šis tas pieķēries. Pieturas punkti, kas palikuši atmiņā.

Pirmkārt, pats ceļš. Tā ir Ērgļu šoseja P4. Ja no Rīgas, tad Ulbrokas aplī jādodas, sekojot Ērgļu norādei. Caur Līčiem, garām 333 trasei, cauri Kangaru kalniem. Un sākas! Ja ar moci, ceļš būs medusmaize. Nelielais posms caur Kangaru kalniem joprojām grants. Ja pēc lieliem lietiem braukšana, tad jācer, ka greideris jau būs pastrādājis. Ja ziemā braukšana, tad ar radzēm silti iesaku šo posmu mērot. Pārējā laikā vienkārši drusku jāpacieš grants putekļi un jābauda smukums. Nesen Kangaru kalnos atklāts skatu tornis un dabas taka. Neesmu kāpusi augšā, bet, garāmbraucot, izskatās zolīdi. Paturpinot par skatu torņiem un takām, ir viens tuvāk Ērgļiem, kurā gribētos uzkāpt. Taka veidota par godu Dullajam Daukam, runā, ka pats Ziedonis ar domubiedriem tai pamatus licis. Skatu tornis esot kā atgādinājums par mūžīgo jautājumu - kas ir tur, aiz horizonta?! Tēmai par godu, lai skan dziesma. Starp citu, labi skati mēdz pavērties, ja uzkāpj mednieku tornītī.

Uzmanīgi, saudzīgi, cienot īpašumu

Foto vēsturei = gads laukos

Teikšu godīgi - iedvesma ar ieceri saslēdzās, kad vairāk kā pirms gada klausījos "Latvijas radio" raidījumu "Kultūras rondo" un dikti saistošo sarunu ar mākslinieku Ivaru Drulli. Klausījos vēlāk arī atkārtojumu, jo ļoti daudzi izteikumi pārdomu virteni raisīja. Jānoklausās vēlreiz (te saite interesentiem). Biju ceļā uz Rīgu, kad klausījos Ivars stāstāmo. Pārbraucot mājās, uzreiz ķēros pie lietas. Turpmāko gadu ik dienu bildēju vienu un to pašu vietu.

 

Siltumnīcas eksperimenti turpinās

Baigi kaifoju par mūsu siltumnīcu! Un ar prieku tur pavadu savu laiku. Lai nebūtu vien jāplūkā knapi izdīgušās nezāles, nododos dažiem eksperimentiem. Pirmais no tiem īsti nekvalificējas eksperimenta apzīmējumam - tā ir puķu sēšana un audzēšana. Lai uz mājas palodzēm šogad varu likt pašas audzētas puķes, jo, kā jau iepriekš esmu teikusi - negribu vairs ravēt dobes. Aprīļa sākumā tika iesēti puķzirņi un tie paspējuši tā iztiepties, ka pārsēdināti savā kastē. Gaida silto laiku, lai var atstāt siltumnīcu.

Ceru uz krāsainiem ziediem

Ziema tik viegli nepadodas

Ne reizi vien esmu uzsvērusi, ka mūsu pusē viss kā Vidzemes augstienē pienākās. Arī šis rīts to vēl reizi apliecina - sniegs ir krietni centimetri sasniguši. Salīdzinājumam divi foto, no kuriem viens uzņemts vakar un viens - šajā ziemas rītā. Lai būtu korekti, vietā gan bilst, ka vakar no rīta termometra stabiņš rādīja -5, bet šorīt krietni siltāks ar -1. Pieņemu, ka diena uzsils un sniegs vien foto galerijā paliks.

Vakar bildēts

Šis rīts bildē

Meža putniņi

Par putniem un to barošanu ziemas sezonā iedomājos uzrakstīt pavisam vienkārša iemesla dēļ. Pamanīju, ka tuvākās pilsētas bodē tiek tirgotas nesālītas speķa ādas. Man domāt, ka tieši putniņiem ziemas sezonai. Citos gadalaikos ādas nebiju pamanījusi. Rīgas lielveikalos, kuros ierasti iegriežos iepirkties, neesmu manījusi šādu piedāvājumu. Vien tauku-sēkliņu bumbas un sēklu maisiņus, ko smuki pie barotavas nolikt. Ir pieprasījums, ir piedāvājums. Konkrēti par ādām - neparasts, uz klientu orientēts. Mēs te laukos vienkārši lietai pieejam - labi redzamā vietā izkaram speķa ādas un barotavā ieberam graudus no aitu vai vistu kopējā galda. Atliek vien priecāties par smuk-putniņu viesošanos barotavā.

Dzilnītis acu zonas dēļ ninzju atgādina

Bez bloga tomēr nevaru

Njā, noticis ir tas, ko daudzi prognozēja - atgriežos blogā, bez tā tomēr nevaru. Vai tas labi vai slikti, neņemos spriest. Nesolu neko - cik bieži, cik sīki un smalki, cik noderīgi viss notiks. Bet saraksts ar sakrātajām idejām ir paprāvs, tā kā lēnītēm par visu pastāstīšu. Arī laiks, ko neesmu te bijusi un ar lasītājiem dalījusies iespaidos, ir pārmaiņām pārpildīts un pārbagāts. Nespēšu atturēties, nedaloties iespaidos. Iesākumam, lai nesatrakotos mans līksmais prāts, pietiks ar šīs dienas foto - spelgonis ir varens (-19 C), vējš tik ass, ka pat suns bez liekas vajadzības ārā nelien, bet ir arī spoža saule. Kombinācija burvīga savā dabiskumā!

Šodiena dabā

Svaigas, saldas un viegli reibinošas smaržas, spoža saule, silts vējš, ziedi un to briestošie pumpuri, visa augšana un stiepšanās pretim debesīm: pāris bildēs lauki šodien.

Dzeltens un vēl dzeltenāks

Zālīšu vākšana tējām

Aizvadītajā gadā māsa uzdāvināja svētīgu grāmatu: "Dieva dārza ārstniecības augi"(Artūrs Tereško). Esmu apņēmības pilna katru dienu tajā ieskatīties un iziet pļavā, saprotot, ka kāda no grāmatā pieminētajām tējām mūsu ģimenei noderētu. Maija mēnesī atzīmēju piecas vērtīgas dabas veltes. Pirmā - gaiļbiksītes, vakar ievāktas nu žāvējas pie plīts. Rīt jādodas pēc zvērenes. Grāmata ir ļoti ērti lietojama. Tā ir sastādīta pa mēnešiem un dienām, kas katrā dienā meklējams dabā, kam konkrētā zālīte palīdz & kā tā lietojama. Daudzām pievienota bilde, lai zinātu, ko meklēt. Ievada daļā pastāstīts, kā pareizi ievākt, žāvēt, uzglabāt drogas. Ir arī dažādi interesanti apraksti. Piemēram, vakar uzzināju daudz jauna par ievām.

Ziedi mammām!

Modernos laikos moderns apsveikums. Ar dabas piešprici. Godīgi sakot, ar 100 km attālumu arī citādi nesanāk. Sveicieni ziedu veidolā, kas skaisti, gluži kā zinādami, saplaukuši uz Māmiņu dienu. Labi, labi, nešmaukšos: plūmes trīs dienas pirms tam atvēra mazus mazītiņus & bezgala reibinošus ziediņus. Un narcises jau ilgāku laiku lutina ar košo dzeltenumu. Tomēr tas nemazina laba vēlējumu mūsu abu mammām, kas, ticam, ik dienu piedomā par mums. Ziemā: vai neesam nosaluši, malka pietiek, ceļš nav aizputināts un ūdens trubās nav sasalis. Vasarā: vai tiekam ar darbiem galā, kā aitām sokas, un vai visi draudzīgi neesam saulē izkusuši. Tie, protams, vien daži piemēri. Paldies jums abām par labajām domām, ko mums veltījat!

SPA taciņa

Valsts svētkos, mīlot Latviju, strādājām un kopām dzimteni! Tapa sen, sen lolotā SPA taciņa. Ideja dzima pirms vairāk kā gada. Aizvadītajā vasarā tās radīšanai neatradās laiks (lai gan, kā izrādās, fiksi tā veidojas). Bija jāpienāk svētku dienai, kad sakrita visi kauliņi: bija iedvesma, labs laiks un materiāli rokas stiepiena attālumā.

Piena rīts

Šis rīts kā piena pieliets. Dūmaka. Pavasarīgi vasarīgs dzestrums. Skaņu celiņā neatlaidīga mazputniņu čivināšana un dzērvju klaigas. Iedvesmojošs rīts. Šķiet, sola - viss būs labi. 

 

Labs rīts

Labs rīts. Tiešām labs rīts. Beidzot izgulējos. Tad 7os no rīta būt ārā ir ļoti patīkami - redzēt dienas sākšanos, saulītes celšanos, klausīties dzērvju klaigāšanā aiz meža, just dienas iesilšanu, atvadoties no nakts sala, un arī žilbinoši baltos gulbjus, atgriežamies mājās, ieraudzīt. Baltie putni saulē mirdz un viz debesīs. Klusums un daudz dabas skaņu vienlaikus. Skaistums un miers. Satieku sevi. Labs rīts. Tiešām labs rīts.

Pērnie ziemas krājumi

Šovakar izteikšu naivi jauku pieņēmumu par dabu jeb dabas veltēm līdzsvarā. Tas ienāca prātā, liekot trauciņā saldējumu, to pārklājot ar 2013.gada plūmju kompotu.

Pērnajā vasarā plūmes, plūmju ziedi nosala 5.maija sniegā. Savukārt gadu pirms tam koki vai lūza no plūmēm un pagrabs piegūla pilns dažādu plūmju izstrādājumu. Tāpat bija ar upenēm - 2014.gada vasarā to nebija, bet gadu pirms tam bija pienācīgā daudzumā. Te arī nonākam līdz manam naivajam pieņēmumam - daba gādā par līdzsvaru. Precīzāk pat būtu teikt - par bez-pārpalikumu. Kas vienā gadā ir 'ka galdi vai lūzt', tas nākamajā gadā iepauzē. Jo pietiks taču no krājumiem šī labuma & kam pārpalikumu radīt. Pilnīgs līdzsvars. Šodien, ēdot seno plūmju kompotu, nevaru par to nedomāt. Vai toreiz, kad nesapratu, ko ar to plūmju lērumu iesāk, varēju iedomāties, ka pēc pusotra gada pie -20 grādu sala to gardu muti notiesāšu?!

Lai šāda teorija noturētos manā prātā, 2015.gada vasarā vajadzētu būt maz āboliem un nemaz sēnēm. Paskatīsimies, cik nopietna dabas eksperte es būšu :)