Siltumnīcas eksperimenti turpinās

Baigi kaifoju par mūsu siltumnīcu! Un ar prieku tur pavadu savu laiku. Lai nebūtu vien jāplūkā knapi izdīgušās nezāles, nododos dažiem eksperimentiem. Pirmais no tiem īsti nekvalificējas eksperimenta apzīmējumam - tā ir puķu sēšana un audzēšana. Lai uz mājas palodzēm šogad varu likt pašas audzētas puķes, jo, kā jau iepriekš esmu teikusi - negribu vairs ravēt dobes. Aprīļa sākumā tika iesēti puķzirņi un tie paspējuši tā iztiepties, ka pārsēdināti savā kastē. Gaida silto laiku, lai var atstāt siltumnīcu.

Ceru uz krāsainiem ziediem

Vēl pārstādīšanas rindā aug klinģerītes parastās un ārstnieciskās, lauvmutītes, asteres (nelien un nelien ārā no zemes), vēl puķzirņi un kaut kāds vasaras ziedu mikslis. Kad būs sasniegušas piķēšanas/ pārstādīšanas apmērus, arī ceļos pagalma dekorēšanas misijā. Dažus ziedus atstāšu siltumnīcā, iekārtus puķu podos pie griestiem, lai vilina bites, kamenes un palīdz tomātiem, gurķiem, paprikai aizmesties augļos.

Vasaras puķu tapšanas process

Bet tagad par eksperimentu, kas kvalificējas šādam apzīmējumam. Stāsts par tomātiem, kuri iestādīti podos, kuri iekārti pie siltumnīcas griestiem, un kuros tie aug ar... kājām gaisā. Skaidrībai uzreiz bilde.

Turu īkšķus!

Mans vīrs dikti iecienījis lūkot YouTube nebeidzamajās dzīlēs pieejamos padomus par dažnedažādām tēmām. Tur apskatīja visu, kas palīdzēja pašu spēkiem radīt apsildāmo siltumnīcu, tāpat arī tur pamanīja video, kas ierosināja šo eksperimentu. Gribējām jau pērn pamēģināt, bet dažādu apstākļu dēļ tikai tagad realizējam. 

Tomāti man sasēti daudz, izejmateriāla eksperimentiem gana. Kopš ceturtdienas siltumnīcā karājas 13 tomāti ķepām gaisā. Plastmasa podā tika izurbts caurums, pa to uzmanīgi ievietots tomāta stāds un pods aizpildīts ar melnzemi. Pirmajā vakarā viens tomāts izskatījās galīgi sašļucis, tomēr rītu sagaidīja un nu aug kā brašais. Ar interesi gaidu, kā tomāti augs, kā jutīsies, kā augļi aizmetīsies un tā tālāk. 

Mana stikla svētnīca

Ja par tomātiem, ļoti labu stādu iegūšanas metodi izlasīju žurnālā. Paņem jebkādu plastmasa kastīti ar vāku, sapilda tajā zemi, iekaisa sēkliņas, uzliek vāku un viss. Kastītē rodas ideāls klimats sēkliņām. Iepatikās lasītais, paņēmu saldējuma kastīti un lieta darīta. Esmu jau teikusi, ka mūsu māja ir ļoooti nepiemērota stādu audzēšanai. Tādēļ kastītes tehnika dikti uzrunāja. Un tiešām- zibenīgā ātrumā zaļums bija samanāms. Kad vāciņš sāka traucēt tomātiem, nesu kastīti uz siltumnīcu. 

Fonā 1,5 mēnešus vecāki stādi

Nepagāja i' nedēļa un tomāti jau bija sasnieguši piķējamo izmēru. Kopš 3.maija aug savā nodabā izstādīti. Ir doma šos brašuļus ārā vēlāk stādīt. Sāk izskatīties, ka šogad baaaaigi daudz tomātu stādu sanākuši. Pie tā noved pavasara trakums un eksperimentu kāre.

Svaigi piķēts!

Nokarenās zemenes ir nolūkotais nākamais eksperiments, kuram ideju pasvieda vīra mamma. Viņai pērnajā gadā līdz pirmajām salnām šāda zemene esot ik dienas uz balkona odziņas gādājusi. Mums zemenes garšo! Un vietas vēl pietiek manā stikla svētnīcā. Jātiek tik līdz bodei pēc stādiem.