Šodienas bilde vēsturei

Ja esat savas lauku mājas pirmsākumos, rekomendēju nenoslinkot un paveikt reizi gadā vienu jauku padarīšanu - nobildēt savu māju, sētu, apkārti vienā un tajā pašā vietā. Reizi gadā viena un tā pati vieta no tā paša leņķa. Nejauši tā mums sanāca. Pirmajā mājas apskates reizē, kad tikai vēl sapņojām par savu lauku īpašumu, tika uzņemtas dažas bildes, kamēr saimnieks mūs vadāja apkārt un izrādīja teritoriju. Pēc gada nolēmu, ka vajag tās pašas vietas nobildēt vēlreiz. Kopskaitā 15 dažādas bildes/ rakursi/ skati. Uzreiz bija interesanti un acīmredzamas pārmaiņas. Katrs nākamais gads tika iegrāmatots telefonā ar atgādinājumu. Ik gadu 28. augusts mūsu versijā. Savā galvā esmu nolikusi desmitgades ciparu kā projekta realizācijas termiņu. Ceru, ka būsim lielos pārmaiņu, uzlabojumu, sapņu darbus 10 gadu laikā paveikuši. Pēcāk reizi piecgadē pa foto kā atskaite un pārmaiņu fiksācija.

Aizaudzis dārza stūris pirmajā satikšanās reizē

Tā pati vieta pēc septiņiem gadiem

Ar cieņu apdauzītā galva

Šķiet, ka pats fakts, ka esam izvēlējušies dzīvot vecā lauku mājā, apliecina mūsu cieņu pret seno, vēsturi - sauc, kā gribi. Vienkāršāk taču esot uzcelt jaunu māju, nekā piņķerēties ar vecu ēku, kuras plānojums jāpieņem kāds ir, jālabo teju vai viss, gana daudz uzlabojumi jārada no jauna, un tā tālāk. Jā, tā ir mūsu ģimenes vājība - vecas viensētas. Neļauj roka nojaukt, norakt, uzart kā lielsaimniekam līdz ar slieksni visus laukus, dārzus, pagalmu. Tādēļ esam gatavi reizi no reizes (kad pašiem piemirstās) ar cieņu apdauzīt galvas, ejot divās no visām istabām. Jo tām ir zemas durvis, kā tas nereti ir vecās mājās. Esam tās oriģinālā augstumā atstājušas. Tā kā abi ar vīru esam krietni garāki par vidējo latvieti, šī nianse ir nozīmīga. Vietā piebilst, ka maz cilvēkus zinu, izņemot bērnus un jau vecuma salīkušos, kas šajās istabās neapdauza pieri. Ar cieņu. Arī pieradums izveidojas dikti veikli un sen nemanu, ka piedomātu pie galvas noliekšanas, izmantojot šīs telpas. Tāda tā sadzīvošana ar vēsturi zem viena jumta.

Abas 'vaininieces'