Meža putniņi

Par putniem un to barošanu ziemas sezonā iedomājos uzrakstīt pavisam vienkārša iemesla dēļ. Pamanīju, ka tuvākās pilsētas bodē tiek tirgotas nesālītas speķa ādas. Man domāt, ka tieši putniņiem ziemas sezonai. Citos gadalaikos ādas nebiju pamanījusi. Rīgas lielveikalos, kuros ierasti iegriežos iepirkties, neesmu manījusi šādu piedāvājumu. Vien tauku-sēkliņu bumbas un sēklu maisiņus, ko smuki pie barotavas nolikt. Ir pieprasījums, ir piedāvājums. Konkrēti par ādām - neparasts, uz klientu orientēts. Mēs te laukos vienkārši lietai pieejam - labi redzamā vietā izkaram speķa ādas un barotavā ieberam graudus no aitu vai vistu kopējā galda. Atliek vien priecāties par smuk-putniņu viesošanos barotavā.

Dzilnītis acu zonas dēļ ninzju atgādina

Malka un iekštelpas

Ziemā liela dienas daļa paiet, gādājot par siltumu mājās jeb kurinot krāsnis un plīti. Atkarībā no tā, cik cilvēku esam mājās, un, cik silts/ auksts ir aiz loga, mainās kurināmo krāšņu skaits. Allaž darbojas plītiņa virtuvē un krāsns, kas vienlaikus apsilda dzīvojamo istabu un mūsu guļamistabu. Boilers vannas istabā tiek kurināts ik pārdienas un pārējās divas krāsnis un arī maizes krāsns pēc vajadzības un apstākļiem, ko jau minēju. Kādēļ to uzskaitu? Jo visas krāsnis kurinās ar malku, kura ir jāsagādā. Par malkas sarūpēšanu kurināšanas sezonai šoreiz nerunāšu, tas vasaras sākuma darbiņš. Šajā reizē par to, kā malka no āra nonāk iekštelpās un ko līdzi nes. Arī vārda tiešā nozīmē – līdzi nes dubļus no apaviem, nēsājoties no āra iekšā; gružus, kas birst no malkas utt. Bet kā saka – ir problēma, ir risinājums!

Žūst malka un piebristais zābaks

Kā mīnusus pārdzīvojām

Dzīvojot vecā, šķībā un uz knapiem 50% salabotā lauku mājā, trakie mīnusi, kādi mūs Vidzemes mežā piemeklēja aizvadītās dienas, ir īsts izaicinājums. Vienu rītu termometra stabiņš aiz virtuves loga -28 uzrādīja. Pirmajā ziemā, kad tikām pie šī īpašuma, šitik lielos mīnusos uz šejieni no Rīgas nemaz nebraucām. Nākamajos gados lēnām apguvām prasmes, nenosalstot pārlaist aukstās dienas šeit. Lielākoties tad uzturējāmies tik vienā istabiņā, kuru kā vienīgo visā mājā varēja kārtīgi sakurināt ar garantiju, ka pēc pāris stundām siltums nebūs izplēnējis pa šķirbām un spraugām. Citās telpās mūs pavadīja baltie elpu garaiņi. Brrrr. Ārā izskrējām vien, kad sirsniņmājiņa bija apmeklējama. Ar katru ziemu aizvien komfortablāk un ērtāk viss šeit kļuva dzīvošanai arī aukstajā laikā. Aizrāvos ar pagātni. Kā bija tagad trijās super sala dienās? Nuuuuu, auksti.

Bez bloga tomēr nevaru

Njā, noticis ir tas, ko daudzi prognozēja - atgriežos blogā, bez tā tomēr nevaru. Vai tas labi vai slikti, neņemos spriest. Nesolu neko - cik bieži, cik sīki un smalki, cik noderīgi viss notiks. Bet saraksts ar sakrātajām idejām ir paprāvs, tā kā lēnītēm par visu pastāstīšu. Arī laiks, ko neesmu te bijusi un ar lasītājiem dalījusies iespaidos, ir pārmaiņām pārpildīts un pārbagāts. Nespēšu atturēties, nedaloties iespaidos. Iesākumam, lai nesatrakotos mans līksmais prāts, pietiks ar šīs dienas foto - spelgonis ir varens (-19 C), vējš tik ass, ka pat suns bez liekas vajadzības ārā nelien, bet ir arī spoža saule. Kombinācija burvīga savā dabiskumā!