Sēkliņu ceļojums pretim dzīvei

Lai gan Vidzemes baltums vēl neļauj noticēt pavasara tuvumam, mani neapmānīt un kalendārs vēstī, ka nekur tas ziedonis neliksies. Tamdēļ tika nogaidīts līdz jaunajam mēnesim, kas 20. martā iemirdzējās, un sēkliņas nosūtītas ceļojumā uz melnzemes kastītēm. Kopš pērnā gada pieredzes un sekmīgajiem eksperimentiem, nu sēkliņas dzenu tikai noslēgtajās kastītēs (un apaļajos ķopšos, kā redzams bildē). Ātrums, kādā sāk dīgt, ir neticams! Vienas no puķēm (nosaukums: limonija) jau trešajā dienā savu pusi no centimetra izstiepušas pretim saulei.

Pavasaris neiestājās vakar

Lai gan kalendārs vēstī, ka pavasaris iestājas vakar, es nepiekritīšu. Tas ienāca mājā jau februāra pirmajā pusē līdz ar pirmajām zemē iekaisītajām sēkliņām. Pirmo reizi iemēģināju metodi, sēkliņas diennakti pirms sēšanas mērcējot pelnu ūdenī (2 ēdamkarotes uz 1 litru ūdens). Nezinu tik kā efektivitāti mērīt, jo ar sēkliņu bakstīšanu otro reizi tikai ņemos. 

Pelnu + ūdens pelde sēkliņām