Kudiš' vieglāka malkas skaldīšana

Katrs, kurš mitekli silda ar malku, un pats ik gadu to sev gādā, novērtēs bildē redzamo iekārtu. Kā daudz kas mūsu saimniecībā, arī šī ir pašu, precīzāk- vīra, radīta un sadomāta. Ne bez iedvesmas no tīmekļa un praktiskiem padomiem no YouTube. Vīrs lepns un lepojas, un priecājas, un rāda citiem, lai seko un atvieglo savu ikdienu. (es vispār lepnā pāvenē saeju par viņa zelta rokām un idejām) Drusku sakreņķēja, ka paraugam priekš video neatradās labāks bluķītis. Jo visi ir saskaldīti, kas reti gadās.

Brīnumskaldītājs

Kā kļūt par ideālo talcinieku

Šo rakstu varētu ātri pabeigt, uzrakstot tikai vienu teikumu - nav ideālu talcinieku. Neticu tādiem. Tomēr, ja reiz esmu sākusi domas apcerējumu, būs nedaudz vairāk kā viens teikums jāpauž. Iecere par atzīšanos manī vairāk kā gadu brieda. Saprotu, ka to nav patīkami dzirdēt un vēl neērtāk atzīties. Īpaši tamdēļ, ka regulāri saņemu aicinājumus no saviem pilsētas draugiem, tak beidzot sarīkot vienu kārtīgu talku. Pavasaros šādi mudinājumi izskan biežāk un skaļāk. Nu, nav ideālu talcinieku, jo...un tad seko vairāki jo. Piemēram, jo nav ideālu talkas rīkotāju, ko šajā gadījumā es par sevi.

Laukos ir arī grūti

Negribas nevienu biedēt, tomēr ir vēlme godīgi pastāstīt, kā tad tais laukos sokas. Lai nerastos mānīgs priekšstats, ka te vien viss uķi-puķi-rozā ir un visi, rokās sadevušies, laimīgi saulē dej. Ar puķēm, kūkām, sauli, ūdens peldēm, mutes mazgāšanu rīta rasā ū-tē-tē. Nē. Ir arī grūti. Daudz darba, neatlaidīgi knišļi un odi, asas nātres, auksts ūdens krānā (ja boileris nav kurināts), nogurums ar visām izrietošajām sekām un citas izklaides. Tas viss pie apstākļiem, ka mums nav nopietnas lauku saimniecības ar lielo kūti, labības laukiem un hektāriem sakņu dārza. Tik vien kā nebeidzams būvlaukums. Varbūt šais daudzajos darbos un garajā dienā slēpjas literatūrā manāmā latviešu klusēšana un ieraušanās sevī, lai nepateiktu lieku vārdu noguruma dēļ?