Laukos ir viss kā jau laukos piedienas. Zaļa zālīte, klusums, miers, saule un brīvība. Ir arī citas lauku ekstras - sirsniņmājiņa patālāk pie šķūnīša, ūdens vešana lielajās burkās no pilsētas, trauku mazgāšana bļodā un apkurināmā āra duša. Ja gribas (un gribas) tur dzīvot cauru gadu un vienmēr, tad šādas tādas ekstras jānodrošina mājā. Kā vannasistaba ar visām labierīcībām. Un virtuve ar ūdeni krānā un izlietnē. Vienkāršāk sakot - vajag ievilkt ūdeni un kanalizāciju.
Sestdienas rītā mani modina draugs, mudinot iet glābt puķes piemājas puķudobē. Jo traktors ir atbraucis un rok bedres trubām no lauka otras puses, kur aka top. Pujenes, nezināma nosaukuma ziedi, magones, īrisi - visi jārok ārā un jānes kur citur. Visas manas pārdomas par dārza plānojumu ir izdzēstas vienā mirklī. Jo nekāda plāna vairs nav. Traktors tos pārzīmē pēc sava plāna. Uzrok. Izrok.
