Sēkliņu ceļojums pretim dzīvei

Lai gan Vidzemes baltums vēl neļauj noticēt pavasara tuvumam, mani neapmānīt un kalendārs vēstī, ka nekur tas ziedonis neliksies. Tamdēļ tika nogaidīts līdz jaunajam mēnesim, kas 20. martā iemirdzējās, un sēkliņas nosūtītas ceļojumā uz melnzemes kastītēm. Kopš pērnā gada pieredzes un sekmīgajiem eksperimentiem, nu sēkliņas dzenu tikai noslēgtajās kastītēs (un apaļajos ķopšos, kā redzams bildē). Ātrums, kādā sāk dīgt, ir neticams! Vienas no puķēm (nosaukums: limonija) jau trešajā dienā savu pusi no centimetra izstiepušas pretim saulei.

Ziema tik viegli nepadodas

Ne reizi vien esmu uzsvērusi, ka mūsu pusē viss kā Vidzemes augstienē pienākās. Arī šis rīts to vēl reizi apliecina - sniegs ir krietni centimetri sasniguši. Salīdzinājumam divi foto, no kuriem viens uzņemts vakar un viens - šajā ziemas rītā. Lai būtu korekti, vietā gan bilst, ka vakar no rīta termometra stabiņš rādīja -5, bet šorīt krietni siltāks ar -1. Pieņemu, ka diena uzsils un sniegs vien foto galerijā paliks.

Vakar bildēts

Šis rīts bildē

Pavasaris neiestājās vakar

Lai gan kalendārs vēstī, ka pavasaris iestājas vakar, es nepiekritīšu. Tas ienāca mājā jau februāra pirmajā pusē līdz ar pirmajām zemē iekaisītajām sēkliņām. Pirmo reizi iemēģināju metodi, sēkliņas diennakti pirms sēšanas mērcējot pelnu ūdenī (2 ēdamkarotes uz 1 litru ūdens). Nezinu tik kā efektivitāti mērīt, jo ar sēkliņu bakstīšanu otro reizi tikai ņemos. 

Pelnu + ūdens pelde sēkliņām

Dēšanas sezona atklāta

Ziemas laikā mūsu cibiņas- vistiņas dēj ļooooti maz olas. Tam ir dažādi skaidrojumi, bet šoreiz ne par to. Ir laiks, kad nedēļām ligzdā nav nevienas olas. Ir nedēļas, kad vienu izspiež smukumam. Nu jau ilgāku laiku ik dienu ir pa ovālajam gardumam. Dažreiz pat četras, piecas olas brokastīm tiek dāļātas. Šī rīta atradums mīlīgi smieklīgs.

Izmēru un krāsu dažādība

Labs rīts

Labs rīts. Tiešām labs rīts. Beidzot izgulējos. Tad 7os no rīta būt ārā ir ļoti patīkami - redzēt dienas sākšanos, saulītes celšanos, klausīties dzērvju klaigāšanā aiz meža, just dienas iesilšanu, atvadoties no nakts sala, un arī žilbinoši baltos gulbjus, atgriežamies mājās, ieraudzīt. Baltie putni saulē mirdz un viz debesīs. Klusums un daudz dabas skaņu vienlaikus. Skaistums un miers. Satieku sevi. Labs rīts. Tiešām labs rīts.

Pirmās pašu tecinātās sulas

Lai pavasaris līdz galam būtu īsts, jāpadzer sulas. Pašu tecinātas. No pašu dārza. Lai gan drusku jau jocīgi ir kokā urbt un nolaist tam dzīvības sulu. Nekad nav mēģināts, bet pirmā reize kādreiz pienāk. Ejam pašā vakarā kā tikko atbraukuši uz laukiem, un, kad ārā jau tumšs. Līdzi lukturītis, urbis, metāla trubiņa un trauks sulai. Grēta fonā drillē un mudina spēlēties, nevis ap kokiem krāmēties. Ir plāns pie bērzu un kļavu sulas tikt. Tāda nekad vēl nav dzerta. Tikai kļavu sīrups desertos mēģināts. 

Atrodam koku, stabilu vietu sulas traukam, urbjam pāris cm dziļumā un trubiņa iekšā. Klāt pirmā pilīte. Bet nestrādā sistēma labi. Pirmais caurums sanāk pārāk liels un sula tek garām mūsu izmēra trubiņai. Meklējam koka spundi un taisām to ciet. Tiek paņemts mazāka diametra urbis un dublis numur 2. Ir!

Aktīvā gaisa satiksme

Debesis pilnas putnu. Ne tikai debesis. Visi koki, ēku jumti, krūmi, piemājas mežiņš piesēdināts pilns čivinātāju un čiepstētāju, zvēru barotavas pļavā dzērves pastaigājas. Nezinu visas tās dziesmas, neatpazīstu to autorus. Interese liela, ar prieku atpazītu. Gribas binokli, putnu grāmatu no galvas zināt un dziesmas samācīties. Viņi turpina visas dienas garumā līdz pat vēlam vakaram, kad jau tumšs metas. Pamalas gāgina, laižas kāši pār galvu un trallina-trallina.

Speru pirmos soļus, ieberu barotavā auzu pārslas, paņemu rīta kafiju un pie mājas stūra pietupu, lai pavērotu satiksmi uz barotavu. Interesanti. Pie barotavas vienlaikus ne vairāk kā divi putniņi pielaižas. Tikmēr citi divi tuvākajos kokos, krūmos sēž. Tie mainās pēc tam, kad pirmie divi aizlido prom. Vēroju es, vēro Grēta, kaķi gan daudz tramīgāk noskatās dzīvajā satiksmē. Reiz pat dzenis pielaidies bija. Man šķiet, ka dzenis. Lai gan viņam taču cita gaume, it kā kokus vien klabina.