Topinamūrs= 3 in 1

Topinambūru iepazinu pirms vairākiem gadiem kā dikti gardu dārzeni. Atnesa bijusī kolēģe uz darbu, kraukšķināja pati un citus cienāja. Paldies, Anna! Pēc gardās iepazīšanās sāku to biežāk iekļaut ēdienkartē. Gan svaigu, gan ceptu, gan vārītu, gan zupā liktu. Ņomm! Palasīju interneta dzīlēs par to un slavas dziesmas vien dzirdamas. Vitamīni, aminoskābes, zili un zaļi brīnumi tajā slēpjas. Tas šķīdina cukurus un iesaka visiem, kas svaru grib vērot un labāk redzēt ejam, ne nākam. Noderīgi, ka topinambūra bumbuļus var atstāt zemē, kamēr vien tā nav sasalusi. Pagrabā turēti tie drīzāk var sākt izžūt. Tīrīšanai iesaku tikai tā nomazgāšanu, jo miziņa plāna un satur daudz vērtīgā. Visvieglāk ar nelielu un stingru birstīti mazgāt. Svaigu vēlams ar nelielu daudzumu citrona sulas apslacīt, jo ātri sāk brūnēt gluži kā avokado.

Svaigi plūkti

Sēkliņu ceļojums pretim dzīvei

Lai gan Vidzemes baltums vēl neļauj noticēt pavasara tuvumam, mani neapmānīt un kalendārs vēstī, ka nekur tas ziedonis neliksies. Tamdēļ tika nogaidīts līdz jaunajam mēnesim, kas 20. martā iemirdzējās, un sēkliņas nosūtītas ceļojumā uz melnzemes kastītēm. Kopš pērnā gada pieredzes un sekmīgajiem eksperimentiem, nu sēkliņas dzenu tikai noslēgtajās kastītēs (un apaļajos ķopšos, kā redzams bildē). Ātrums, kādā sāk dīgt, ir neticams! Vienas no puķēm (nosaukums: limonija) jau trešajā dienā savu pusi no centimetra izstiepušas pretim saulei.

Apsildāmā siltumnīca. Mēģinājums nr.2

Kā īsti iesācēji amatieri, ar pirmo piegājienu apsildāmās siltumnīcas priekšrocības nespējām izmantot. Mēģinājām, bet nesanāca. Jeb pareizāk teikt - sanāca misēklis. Paši savām rociņām netīšām piebeidzām svaigi sadīgušos zaļumus.

It kā mulča

It kā mulča, jo tādu, redzot veikala plauktā, izbrāķētu. Savukārt mājas apstākļos, kad ir vēlēšanās likt lietā visus pieejamos materiālus un maksimāli maz ko ugunskurā svilināt, šāds mulčas izstrādājums der. Galvenokārt mulču nolēmu izmantot un salikt ap ilggadējām puķu kopām, jo apnicis veltīt laiku ravēšanai.

Pavasaris neiestājās vakar

Lai gan kalendārs vēstī, ka pavasaris iestājas vakar, es nepiekritīšu. Tas ienāca mājā jau februāra pirmajā pusē līdz ar pirmajām zemē iekaisītajām sēkliņām. Pirmo reizi iemēģināju metodi, sēkliņas diennakti pirms sēšanas mērcējot pelnu ūdenī (2 ēdamkarotes uz 1 litru ūdens). Nezinu tik kā efektivitāti mērīt, jo ar sēkliņu bakstīšanu otro reizi tikai ņemos. 

Pelnu + ūdens pelde sēkliņām

Puķu & garšvielu dārziņi

Nesen veltīju slavas dziesmu visiem, kas dzīvo laukos, tā vienlaikus maigi pavīpsnājot par pašas veiktajiem 'varoņdarbiem', kas te tiek aprakstīti. Tomēr tādēļ vien, ka citi jau izsenis ik dienas pievārē daudz nopietnākus lauku darbus, manējie iesācēja prieki nezūd. Tā, piemēram, par izplēsto garšaugu dārziņu. Vai puķu dobi pie guļamistabas loga.

Garšaugu dobe pagalma vidū

Vasara ir klāt!

To, ka vasara ir iestājusies, var skaidri sajust, jo nav laika ne bildēt kaut ko, ne pierakstīt un skaidri apdomāt nez ko. Vien knapi pietiek laiks nopļaut zāli, trimmerēt dārzu, piesiet zirnīšus, kas saulei braši pretim slejas, iekārt ziedus kokā, lai zied un plaukst. Viens ir skaidrs - pie tik liela zāles daudzuma, vasaras puķes zemē bakstīt ir nereāli un nevajadzīgi, jo to trako sakņu sistēmu nevar izplēst. Daudz iederīgāk tādā ainavā iekļaujas lielie krūmu ziedi kā pujenes, flokši un arī papardes.Pirmajā vasarā ar tām cīnījos, jo likās, ka paparde kā nezāle ir. Bet tagad esmu pieņēmusi tādus trīs smukus krūmu pušķus kā iederīgus un koši zaļus brīnumus. Atstāju vasaras nokarenos ziedus iekāršanai piemājas ābelē. Lai priecē vasarā!