Home made Ziemassvētku dekori

Mums te eglītes, ka čum. Bet negribas cirst nost un mājās nest. Lai zaļo. Tādēļ Ziemassvētku dekori no dažādiem citiem materiāliem top:

a) bērzu zariem, kas vējā aplūzuši;

b) čiekuriem, kas kabatā iegūluši pēc meža pastaigas;

c) maziem sprungulīšiem, kas uzradušies pēc krūmu tīrīšanas ap dīķi.

Process: vannas istaba

Vasarā jau stāstīju par ūdens ievilkšanas procedūru mājā. Esam tikuši tālāk: līdz vannas istabai & līdz ar to atvadījušies no sirsniņmājiņas. Pāris bildes, kā tas notika. Vēl gan nekas nav beidzies.

 Pirms: kanalizācija podam ievilkta, caurums palicis

Skaistie svētki! Skaistie lauki!

Es vienmēr esmu vēlējusies svinēt savu 30it gadu dzimšanas dienu. Tā viss sagrozījies, ka es varēju nosvinēt apaļo dzimšanas dienu tieši tā, kā esmu to iedomājusies un gribējusi. Izdevās tādēļ, ka esam savās lauku mājās ar dabu blakus, mežu visapkārt un plašu debess jumu virs galvas. Svētkus gribēju svinēt zem zvaigžņotas debess ar vakariņām pie balti klātiem galdiem un svecēm svaigā gaisā. Dzestrā gan, jo tā ir vēla augusta nakts. Bet tādēļ ir lāpas un ugunskuri, lai sildītu.

Un tapa ūdens!

Laukos ir viss kā jau laukos piedienas. Zaļa zālīte, klusums, miers, saule un brīvība. Ir arī citas lauku ekstras - sirsniņmājiņa patālāk pie šķūnīša, ūdens vešana lielajās burkās no pilsētas, trauku mazgāšana bļodā un apkurināmā āra duša. Ja gribas (un gribas) tur dzīvot cauru gadu un vienmēr, tad šādas tādas ekstras jānodrošina mājā. Kā vannasistaba ar visām labierīcībām. Un virtuve ar ūdeni krānā un izlietnē. Vienkāršāk sakot - vajag ievilkt ūdeni un kanalizāciju.

Sestdienas rītā mani modina draugs, mudinot iet glābt puķes piemājas puķudobē. Jo traktors ir atbraucis un rok bedres trubām no lauka otras puses, kur aka top. Pujenes, nezināma nosaukuma ziedi, magones, īrisi - visi jārok ārā un jānes kur citur. Visas manas pārdomas par dārza plānojumu ir izdzēstas vienā mirklī. Jo nekāda plāna vairs nav. Traktors tos pārzīmē pēc sava plāna. Uzrok. Izrok. 

Kaķis meža vidū

Mēs dzīvojam lauku mierā un idillē. Kaimiņi mūs netraucē, jo to vienkārši nav. Vasaras vakaros dzirdam vienus cauri mežam. Bet ar to arī aprobežojas mūsu kaimiņu būšana. Un te vienu dienu pamanām jaunu kaimiņu. Vai pareizāk jau nu būtu teikt - jaunu mūsu mājas iemītnieku. Par Ūpīti viņu nosaucām (to spalvaino austiņu dēļ).

Krēsla maģiskās pārvērtības

Laukos piestāv lietas ar vēsturi un bez jauno mantu mākslīgā spīduma. Tā esam pie trim seniem paklājiem tikuši, apmainot pret konfektēm. Paldies Facebook domu grupas "Atbrīvojies no lietām" dalībniekiem, kas atsaucās un mājas pagrīdes krājumus pārskatīja! Viens pat visai amizants - ar Šiškina lāčiem a la gobelēnā. Istabu vecās grīdas priecājas par pagaidu risinājumu un defektu pieslēpšanu. Savukārt apmaiņā pret vafeļu torti tikām pie sešiem sagurušiem krēsliem.

Vasara ir klāt!

To, ka vasara ir iestājusies, var skaidri sajust, jo nav laika ne bildēt kaut ko, ne pierakstīt un skaidri apdomāt nez ko. Vien knapi pietiek laiks nopļaut zāli, trimmerēt dārzu, piesiet zirnīšus, kas saulei braši pretim slejas, iekārt ziedus kokā, lai zied un plaukst. Viens ir skaidrs - pie tik liela zāles daudzuma, vasaras puķes zemē bakstīt ir nereāli un nevajadzīgi, jo to trako sakņu sistēmu nevar izplēst. Daudz iederīgāk tādā ainavā iekļaujas lielie krūmu ziedi kā pujenes, flokši un arī papardes.Pirmajā vasarā ar tām cīnījos, jo likās, ka paparde kā nezāle ir. Bet tagad esmu pieņēmusi tādus trīs smukus krūmu pušķus kā iederīgus un koši zaļus brīnumus. Atstāju vasaras nokarenos ziedus iekāršanai piemājas ābelē. Lai priecē vasarā!

Ziemas izklaides istabā jeb Lielvārdes josta uz sienas

Ko darīt laukos, kad sniegs līdz padusēm un tālāk par ierasti iemītajām taciņām māja-šķūnis-māja-sirsniņmājiņa netikt? Sēdēt istabā un izklaidēties tur. Mēs pieķērāmies projektam 'A la Lielvārdes josta uz sienas'. Nu, lāāābi, lāāābi, mans draugs visas uzslavas izpelnījies. Viņš vienpersoniski šo nepateicīgi piņķerīgo juveliermākslas darbu uzņēmās. Es pie pirmā mēģinājuma atmetu tam ar roku, nepacietīga. 

Lūk, par ko runāju.

Pacietību, lūdzu, pacietību!

Pirms dažām nedēļām aizbraucām uz laukiem, dabūjām pa sniegu līdz padusēm brist. Istabā sēdēt, pie krāsniņas sildoties. Īsts sūnu ciems. Izskatās, ka ziema šogad neatkāpsies. Turēs fronti iespējami ilgi. Lieldienās spīd olu ripināšana lejup pa slidkalniņu. Baltās varēs paslēpt sniegā vai iespraust sniegavīra pogu vietās. Tomēr saulīte spīd. Kausē sniega kaudzes. Zinu, ka tiklīdz būs redzams pirmais zemes pleķītis, ārā būs sniegpulkstenītes. Saulīte priecē prātu un sirdi. Domās dārza un ziedu plānus zīmēju, ķirsi, ābeli un bumbieri stādu. Pat sapnī redzu lauku māju, ziedus un ābelē svecītes degam. Aizvakar naktī, kad negulējās, plānoju Jāņu svinības un svētkus augustā. Pagaidām gan Rīgā slēpjamies un gaidām, gaidām, gaidām.

Ārkārtas vēlēšanas

2011.gada 17.septembrī norisinājās ārkārtas Saeimas vēlēšanas, jo vasaras sākumā Zatlers paziņoja, ka 10.Saeima esot atlaižama. Šajā sestdienas rītā bijām nolēmuši ar mocīti izbraukt Kangari - Ērgļi vilciena maršrutu, kurš jau kādu laiku ir slēgts, un kur sliedes demontētas. Tūristi zina par to un bauda ne vien kājām, velosipēdu, bet arī kā mēs - ar mocīti. Pases somā un, aidā, ceļā!

Iedvesmo un iedrošina

Jāsaka godīgi, doma par pāriešanu pilnīgi un galīgi uz laukiem nedaudz arī biedē. Kā ir ar tumšajiem vakariem, kuros ierasts uz teātri aiziet vai veikalā ar citiem paburzīties? Kā ar dienām, kurās esi viens savā sētā bez kolēģu klātbūtnes, draugu un citu cilvēku atrašanās uzmanības un auras laukā? Kā ar brīžiem, kad, lai neieklausītos sevī, var apklusināt sevi piepildītā klubiņā? Gribas taču ar' sabiedrību, atrakcijas un prieka dzirksti. Tas nedaudz no pārdomām savām.

Laimīgie laukos

Izrādās, ka laukos dzīvojošie ir laimīgāki: http://articles.timesofindia.indiatimes.com/2012-09-06/man-woman/33649065_1_rural-areas-countryside-northern-ireland

Tā ir tikai filmās

Es ļoti paļāvos, ka uzreiz notiks klikšķis un mīlestība no pirmā acu skata. Kā rāda filmās - izbrauc aiz līkuma, ieraugi un uzreiz skaidri zini - jā, tā ir īstā. Vai arī - izkāp no mašīnās, drusciņ paej pa taciņu, aizej aiz saaugušā koku un krūmu pudura un tur tā slēpjas - pērle, ne vieta. Es par lauku viensētu, protams. Kaut kādas šāda veida ekspektācijas vismaz man bija. Ka ieraudzīšu, sajutīšu un iemīlēšu. Kā filmās. No pirmā acu skata.

Gribas uz laukiem!

Gribas! Tā viss parasti sākas. Kaut kas dīda iekšienē, ka gribas. Mums gribas dzīvot laukos. Nemanot ik dienu tika iemesta acs ss.lv, lai papētītu viensētu piedāvājumu. Tad nemanot roka pēc klausules stiepjas, lai dažiem saimniekiem uzzvanītu. Skat, brīvdienās uz mocīša sēžamies un pāris vietas pat lūkoties laižam. Tieši tik nemanāmi. Apvienojot patīkamo ar lietderīgo - paceļot pa Latviju vasaras dienās un paskatīt mājas. Joprojām bez noteikta iegādes mērķa, ar domu - vienkārši paskatīties.