Sēkliņu ceļojums pretim dzīvei

Lai gan Vidzemes baltums vēl neļauj noticēt pavasara tuvumam, mani neapmānīt un kalendārs vēstī, ka nekur tas ziedonis neliksies. Tamdēļ tika nogaidīts līdz jaunajam mēnesim, kas 20. martā iemirdzējās, un sēkliņas nosūtītas ceļojumā uz melnzemes kastītēm. Kopš pērnā gada pieredzes un sekmīgajiem eksperimentiem, nu sēkliņas dzenu tikai noslēgtajās kastītēs (un apaļajos ķopšos, kā redzams bildē). Ātrums, kādā sāk dīgt, ir neticams! Vienas no puķēm (nosaukums: limonija) jau trešajā dienā savu pusi no centimetra izstiepušas pretim saulei.

Puķu & garšvielu dārziņi

Nesen veltīju slavas dziesmu visiem, kas dzīvo laukos, tā vienlaikus maigi pavīpsnājot par pašas veiktajiem 'varoņdarbiem', kas te tiek aprakstīti. Tomēr tādēļ vien, ka citi jau izsenis ik dienas pievārē daudz nopietnākus lauku darbus, manējie iesācēja prieki nezūd. Tā, piemēram, par izplēsto garšaugu dārziņu. Vai puķu dobi pie guļamistabas loga.

Garšaugu dobe pagalma vidū

Vasara ir klāt!

To, ka vasara ir iestājusies, var skaidri sajust, jo nav laika ne bildēt kaut ko, ne pierakstīt un skaidri apdomāt nez ko. Vien knapi pietiek laiks nopļaut zāli, trimmerēt dārzu, piesiet zirnīšus, kas saulei braši pretim slejas, iekārt ziedus kokā, lai zied un plaukst. Viens ir skaidrs - pie tik liela zāles daudzuma, vasaras puķes zemē bakstīt ir nereāli un nevajadzīgi, jo to trako sakņu sistēmu nevar izplēst. Daudz iederīgāk tādā ainavā iekļaujas lielie krūmu ziedi kā pujenes, flokši un arī papardes.Pirmajā vasarā ar tām cīnījos, jo likās, ka paparde kā nezāle ir. Bet tagad esmu pieņēmusi tādus trīs smukus krūmu pušķus kā iederīgus un koši zaļus brīnumus. Atstāju vasaras nokarenos ziedus iekāršanai piemājas ābelē. Lai priecē vasarā!