To, ka vasara ir iestājusies, var skaidri sajust, jo nav laika ne bildēt kaut ko, ne pierakstīt un skaidri apdomāt nez ko. Vien knapi pietiek laiks nopļaut zāli, trimmerēt dārzu, piesiet zirnīšus, kas saulei braši pretim slejas, iekārt ziedus kokā, lai zied un plaukst. Viens ir skaidrs - pie tik liela zāles daudzuma, vasaras puķes zemē bakstīt ir nereāli un nevajadzīgi, jo to trako sakņu sistēmu nevar izplēst. Daudz iederīgāk tādā ainavā iekļaujas lielie krūmu ziedi kā pujenes, flokši un arī papardes.Pirmajā vasarā ar tām cīnījos, jo likās, ka paparde kā nezāle ir. Bet tagad esmu pieņēmusi tādus trīs smukus krūmu pušķus kā iederīgus un koši zaļus brīnumus. Atstāju vasaras nokarenos ziedus iekāršanai piemājas ābelē. Lai priecē vasarā!
Pirms 10 gadiem sapņojām par dzīvi laukos. Tikām pie vecas, piemirstas un dikti nogurušas viensētas. Tagad tā ir mūsu ģimenes ikdiena, dzīvesveids, filozofija, mājas, sirds un dvēsele. Pasaule mainās, pamainot skatupunktu uz to. Kopš esam pilsētnieki laukos, Latvija kļuvusi daudz plašāka, lielāka un piepildītāka. Tas ir mans ceļš.
Rāda ziņas ar etiķeti #gliemežu iznīcināšana. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti #gliemežu iznīcināšana. Rādīt visas ziņas
otrdiena, 2013. gada 11. jūnijs
Abonēt:
Ziņas (Atom)