Slavas dziesma cilvēkiem laukos!

Jo ilgāku laiku es pavadu laukos, jo vairāk sāku smīnēt par saviem 'varoņdarbiem' šeit. Aizaugušas zemes izplēšana no nezālēm, lai iekoptu dārzu. So what? Jēru pieņemšana šai saulē. Sētas likšana aitām. Kas tur īpašs? Ievārījumu vārīšana. Sēņu un citu dārzeņu marinēšana. So fuc..ing what? Darbs ārā no gaismiņas līdz tumsai, līdz pagurumam. What's the point? Un tā tālāk un tā joprojām. Aizvien vairāk saprotu, ka ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir ikdiena. Pat vēl vairāk - tā ir viņu skaistā un piepildītā dzīve, kurā ir vēl vairāk pienākumu, nekā mani eksperimenti spēj izfantazēties. Es nez kādēļ kļūstu iedomīga, uzveicot  tik-cik-melns-aiz-naga no tā visa. Tādēļ vien, ka neesmu visas savas dzīves dienas tam veltījusi, nepadara tos pēkšņi par varoņdarbiem. Bez pelnu kaisīšanas sev uz galvas. Faktu konstatēšana.

Lielpilsēta un biroja krēsls tik ilgo gadu laikā sabojāja priekšstatu, kāda ir ierindas cilvēka ikdiena. Tā nebūt nav līdzpaņemamā kafija plastmasas krūzītē no rīta, vizināšanās trolejbusā uz darbu, 8h nosēdēšana pie kompja ar pačalošanu par būtisko ar kolēģiem kafijas pauzēs, teātra, izstāžu un koncertu apmeklēšana pēc darba, hobiji brīvajos mirkļos un raušanās pie dabas vai zvilnēšana dīvānā brīvdienās. Kad izkļuvu no lielpilsētas un sociālo tīklu gūsta (būšu godīga - neesmu 100% no tā atbrīvojusies), atklājās daudz lielāka, plašāka, krāsaināka un citādāka Latvija. Lielpilsēta un Latvija = divas dažādas pasaules. Laukos pavisam cits svars ikdienas solim. Cita krāsa rokām un arī kājām. Zeme te katru dienu cita. Pielietojamie darba rīki arī pilnīgi citi. Saturs sarunām cits. Un garša dzīvei te pavisam cita. Arī smarža un skaņa citāda. Viss, protams, subjektīvi - kādām acīm uz to raugās. Manējās priekā atvērās, beidzot plaši atvērās. Iemirdzējās. Ieraudzīja vairāk.

Tā es nonāku pie slavas dziesmas visiem tiem cilvēkiem, kas nepagurstoši, ar prieku un enerģiju, dienu no dienas dara visus lauku darbus. Ceļas ar sauli, lai slauktu govis, barotu vistiņas un citus mājlopus. Kopj plašos laukus, piemājas dārzu, augļu kokus, ogulājus un arī skaisto puķu dārzu uztur. Dodas mežā pēc veltēm un ūdeņos pēc zivīm. Rūpējas par mājas soli un saimnieciskajām lietām kā malkas gādāšanu, ēku uzturēšanu tehniskā kārtībā, ēdienreižu gādāšanu saimei, vides kopšanu un uzturēšanu skaistumā. Visam pa visu rod laiku un prieku no ikdienas skaistuma - peldēties, makšķerēt, vizināties ar kvadraciklu, medīt, pasēdēt pirtī ar draugiem, spēlēties ar bērniem, doties pārgājienos, uzņemt pilsētniekus ciemos brīvdienās, lasīt, rakstīt, adīt, šūt, radīt lietas, baudīt saulrietu un putnu dziesmas, sniegputeņus un rudens vētras utt. Pat neiedomājoties, ka ik dienu ir varoņi un veic varoņdarbus. Vienkārši dara. Ceļas un darbojas. Bez filosofēšanas par to. Bez čīkstēšanas vai gaušanās. Drīzāk ar prieku un gandarījumu. Slavas dziesma visiem, kas dzīvo laukos! Dziļi noliecu galvu jūsu priekšā. Ar prieku kādu dienu iekļūtu jūsu pulkā.