Ar otro piegājienu izdodas

Atlika publiski pačīkstēt, ka decembra izskaņa paiet ar zaļu zāli, un iegriezās sniegs. Saputināja un sasniga smuki. Burtiski dienu vai divas pēc tam, kad lielījos ar pļaujamo mauriņu.  

Vēsturei zaļais 20.decembris

Bildes vēsturei jeb dokumentālās. Lai vēlāk nebūtu jāpierāda, ka ir bijis 20.decembris ar pļaujamu zāli pagalmā. Dienu iepriekš pat neticamie +7 bija.

Kur pļaujmašīna?!

Pārpalikums no varenā sniegavīra

Evolūcija (?)

Šogad izdevās fiksēt neparasti ātru pavasara iestāšanos, ziemai atvēlot mazāk kā mēnesi. Liecinieks un eksperimentālais trusītis - sniegavīrs. Pirmais ziemas kungs šogad velts 22.novembrī:

Pusfināls. Vannas istaba

Man liels prieks, ka vannas istaba jau labu laiku nonākusi pusfinālā. Vien grīdas & durvju krāsošana un lampu atrašana & pielikšana atlikusi. Jau sen, teju pirms gada stāstīju, cik veiksmīgi nožēlojamu, pussabrukušu, smiltīm klātu kambari pārvērtām par zolīdu vannas istabu (par to var lasīt te). Šajā starpposmā finišēts skapītis, kanalizācija pieslēgta un ūdens ir visur, kur tas nepieciešams.

Neizturēja

Lai gan mūsu pusē ziema allaž turas varen labi, aizvadīto brīvdienu lietus, vētra un siltums darīja savu. Esam nolikti ļoti plāna-sniega-kārtiņas režīmā. Kurmji atkal rokas, zāle redzama kumšķiem un sniega kungs sašļuka. Vārda tiešā nozīmē. Neizturēja šito neparasto ziemas siltumu.

Saplīsa meistarīgais boileris

Laukos ne viss ir rožaini un skaisti. Piemēram, vienā jaukā vakarā, ieejot silti sakurinātajā vannas istabā, atklājas, ka paštaisītais boileris ir saplīsis. Visi daudzie litri (nepateikšu, 80 vai 100l) tek ārā. Grīda un paklājiņš slapjš, krāsniņa pilna ūdens un telpā, protams, auksti.

Sākam! Flīzes

Virtuves remonts ir iegājis jaunā fāzē - flīžu līmēšana. Tā kā telpa ir milzīga un tā ir centrālā jeb caurstaigājamā vieta visā mājā, jāsāk ar vienu stūrīti. Arī jāpanāk, ka to fragmentu var šķērsot. Mēs to atrisinām, apgāžot guļus koka trepes. Ar suni gan nav tik vienkārši - pa trepēm nestaigā, mūsu paskaidrojumus, lūgumus un draudus nesaprot. Rezultātā sunenei nākas pavadīt priekšnamā pāris stundas, lai līme kaut drusku pagūst apžūt.

Pirmais vīrs ciemā. Sniega vīrs

Vidzemē kā allaž ziema ir baltāka, aukstāka, ziemīgāka, noturīgāka. Skaņas pieklust, viss kļūst mīkstāks, gaišāks un vēl skaistāks. Manā sētā ziema vismīļākā. Ar katru dienu aizvien vairāk apjaušu, ka esmu īstena sava stūrīša patriote. Sajūsmas spiedzienus par savu zemi no manis vēl dzirdēsiet ne reizi vien.

Sapņi piepildās...vanna zem zvaigžņotas debess

Tas ir tik interesanti - kādreiz ko sadomājies, sasapņojies, tad palaid vaļā domu un pat piemirsti par to. Un vienā dienā sapņi pamazām, pašam pat nemanot, piepildās. Patīkami. Jauki. Izjūtu rūpes. Kāds manus sapņus dzird un piepilda tos. Tā šajās brīvdienās sāka realizēties mans sapnis par vannu zem klajas debess. Lai var zvaigžņotā naktī ieslīdēt siltā ūdenī un vērot zvaigznes.

Brīvbrīžu meditācija

Meditācija laukos ļoti viegli un vienkārši realizējama - tiek apauti zābīši, uzvilkta siltāka jaka, pasaukts suns un pastaiga pa pļavām un mežu. Pats skaistākais mežs. Jo īpaši šais rudenīgi miglainajās dienās. Un dzestrajās naktīs, kad mēness tik spožs, ka pat gaismu pagalmā nevajag ieslēgt. 

Veļu laika migla

Zaļš un vēl zaļāks

Siltumu sargājot

Kad sākām mainīt sienas kā logo klucīšus, koridora un virtuves daļu paplašinājām un apvienojām, lai izvairītos no šaurā priekšnama kambara. Konkrētāk runājot - izgāzām sienu. Tomēr ir kāds mīnuss, staigājot iekšā-ārā rudens un ziemas dienās, aukstums uzreiz iekšā. Un viss silti sakurinātais turpat ārā šmauc. Nolēmām rast risinājumu situācijai vēsajām gada dienām - bīdāmās durvis. Vasarā vaļā un pat nemanāmas. Ziemā bīdāmas un lietojamas, nosargājot virtuves siltumu. 

Sienas vairs nav

Tā virtuve top

Šajā rudenī beidzot esam pieķērušies virtuves remontam. Tas sevī iekļauj visai daudzas detaļas un objektus:

- griestu baļķu notīrīšana;

- grīdas ieliešana;

- saliņas izveide;

- izlietnes un krāna atrašana;

- flīžu izvēle.

Krāsains un bagāts: sēņu rudens

Rudenī, kas atmiņā paliks ar pārsteidzošu sēņu ražu, nevar nedalīties ar mirkļiem no sēņu sērijas. Divus iepriekšējos rudeņus esmu cītīgi apstaigājusi tuvējos mežus un mežmalas, lai izzinātu sēņu vietas. Man tās līdz šim nav atklājušās. Dažas vietas, kas likās īsti piemērotas sviesta bekām, atstāja pilnīgā sausā. Brikšņos, kur sēnes negaidīju, to bija daudz. Tomēr šis gads ir citāds. Sēnes ir visur. Pat pagalmā. Un pagalmā atrodamas nevis tikai jocīgās, bet arī īstas un ēdamas bekveidīgās.

Draugs līdz mežmalei aizgāja

Mūsmājās aitas

Mūsu saimniecībā jau kopš jūnija dzīvo astoņas aitas. Septiņas aitas un viens auniņš, lai būtu precīzi. Visi astoņi zvēri Doras vārdā. Ēd zāli, apgrauž krūmus, mazos ozoliņus un kļavas pa tīro nošķina. Atsaucas uz mek-mek un ar prieku ēd auzas, smalcinātus ābolus un sienu. Ar glaunām, elegantām melnām un samtainām kājiņām.

Ielūgums uz laukiem

Burvīga ideja! Noteikti pamēģiniet ko no plašā piedāvājuma: http://turismagids.delfi.lv/latvija/pilsetnieki-uz-laukiem-visa-latvija-maija-vidu-aicinas-atvertas-dienas-laukos.d?id=44453672

Skaistie plūmji ziedi

Vienā naktī tās ņēma un saziedēja. Smarža reibina. Plūmes ir pirmais augļu koks, kas šogad dārzā uzziedējis. Pavasaris = Ziedonis. Man ļoti patīk sajust dabu un tās ritmu, pārmaiņas. Kā viena nakts, kā dažas stundas dara brīnumu. Jo neparastāk ir ik gadu izbaudīt dažādās norises vienuviet. Tās nekad nav vienādas. Vēl pirms gada šos pašus laukus skāra bieza, bieza sniega sega. Un tagad tāds skaistums. Pārsteidzoši = Reibinoši.

Projekts: Sakņu dārzs

Ir plāns. Ir uzdevums. Rudenī uzarts dārzs, ziemā sals izkodis daļu nezāļu, pavasarī lauks ar arklu apstrādāts un izvagots. Atlicis pēdējais posms - ar kaplīti apstrādāt katru centimetru un attīrīt zemi no visām zālēm, saknēm, nezālēm. To ir vājprātā daudz. Tik skrupuloza pieeja, jo dārzs ir jauns, pirmo reizi tik liels un tādā vietā. Tā kā mūsu viensēta, pirms to iegādājāmies, bija aizlaista un visi lauki aizauguši, pat ja kādreiz kaut kur teritorijā ir bijis sakņu dārzs, nekas nenodod tā atrašanās vietu. Viss aizaudzis zālēs un sakņu sistēma iesakņojusies kārtīgi.

Dārzs pirms. Tuvplāns

Paštaisītās pirtiņas riski

Priecīgi visu ziemu lietojām āra pirtiņu, par kuru jau rakstīju. Vienā aukstā, aukstā svētdienas dienā, noskaņojusies mazgāties un izsildīties, sāku jau dienas vidū to kurināt. Kurinu, kurinu. Ūdens jau silts, temperatūra kāpj. Piemetu pagalītes, vēl piemetu un priecājos, cik labi būs. Šiverējot pa māju lūdzu draugam aiziet līdz pirtiņai un pielikt vēl pagales. Atskrien pēc mrikļa atpakaļ ar saucienu uz lūpām :"Tu gandrīz nodedzināji pirti!". Koooo? Kā?

Skrēja viņš, skrēja vectētiņš ar ūdens traukiem skādi dzēst. Pēc tam, izpētot vietu un apstākļus, sapratām, ka krāsns un aiz tās bijis tik karsts, ka siena sakarsusi, sākusi gruzdēt, tad karstums pie kļavu lapām = siltinājuma ticis un turpināja vēl plašākā rajonā gruzdēt un svilt. Ilgi nācās dzēst, daudz ūdens izlēja. Labi, ka skāde nav liela. Vien norauts posms sienas un izķeksēta starpmasa jeb sausās kļavu lapas.

A, kad mēs spēlesimies?

Lai ilustrētu Grētas nesaprašanu par dažādām mūsu dīvainām izdarībām, ielieku viņas foto. Kamēr mēs tērējam laiku kaut kam jocīgam (darbam, atpūtai, ēšanai), ne svarīgākajam = rotaļām, viņa šādi izskatās. Ar nožēlu vēro mūs, drošā un uzreiz lietojamā attālumā savu mīļo bumbu tur. Nu, ciiiiiik var ne-spēlēties?!

Lapsa! Lapsa mūsu pļavā

Īsa, bet ļoti sajūsmīgas balss ziņa! No pļavas uz mani nolūkojās lapsa. Mierīga un skaista. Tādu kuplu vilnu un lielu asti. Rudi brūna ar baltu ap-acu zonu. Galīgi nebija pēc ziemas paplukusi, kā mēdz reizēm stāstīt. Nesteidzīgi piestāja, paskatījās un aizsoļoja tālāk savās gaitās. Tik tuvu lapsa nebija redzēta. Izņemot, protams, Zoo dārzu. Un vēl pašu pļavā. Esmu sajūsmā par dabu, par laukiem, par dzīvi tur un ieraugāmo.

Pirmās pašu tecinātās sulas

Lai pavasaris līdz galam būtu īsts, jāpadzer sulas. Pašu tecinātas. No pašu dārza. Lai gan drusku jau jocīgi ir kokā urbt un nolaist tam dzīvības sulu. Nekad nav mēģināts, bet pirmā reize kādreiz pienāk. Ejam pašā vakarā kā tikko atbraukuši uz laukiem, un, kad ārā jau tumšs. Līdzi lukturītis, urbis, metāla trubiņa un trauks sulai. Grēta fonā drillē un mudina spēlēties, nevis ap kokiem krāmēties. Ir plāns pie bērzu un kļavu sulas tikt. Tāda nekad vēl nav dzerta. Tikai kļavu sīrups desertos mēģināts. 

Atrodam koku, stabilu vietu sulas traukam, urbjam pāris cm dziļumā un trubiņa iekšā. Klāt pirmā pilīte. Bet nestrādā sistēma labi. Pirmais caurums sanāk pārāk liels un sula tek garām mūsu izmēra trubiņai. Meklējam koka spundi un taisām to ciet. Tiek paņemts mazāka diametra urbis un dublis numur 2. Ir!

Aktīvā gaisa satiksme

Debesis pilnas putnu. Ne tikai debesis. Visi koki, ēku jumti, krūmi, piemājas mežiņš piesēdināts pilns čivinātāju un čiepstētāju, zvēru barotavas pļavā dzērves pastaigājas. Nezinu visas tās dziesmas, neatpazīstu to autorus. Interese liela, ar prieku atpazītu. Gribas binokli, putnu grāmatu no galvas zināt un dziesmas samācīties. Viņi turpina visas dienas garumā līdz pat vēlam vakaram, kad jau tumšs metas. Pamalas gāgina, laižas kāši pār galvu un trallina-trallina.

Speru pirmos soļus, ieberu barotavā auzu pārslas, paņemu rīta kafiju un pie mājas stūra pietupu, lai pavērotu satiksmi uz barotavu. Interesanti. Pie barotavas vienlaikus ne vairāk kā divi putniņi pielaižas. Tikmēr citi divi tuvākajos kokos, krūmos sēž. Tie mainās pēc tam, kad pirmie divi aizlido prom. Vēroju es, vēro Grēta, kaķi gan daudz tramīgāk noskatās dzīvajā satiksmē. Reiz pat dzenis pielaidies bija. Man šķiet, ka dzenis. Lai gan viņam taču cita gaume, it kā kokus vien klabina.

Skursteņslauķa lomā

Kad pats savas mājas saimnieks, un māja ar krāsns apkuri, kādam jākāpj uz jumta un jāpārtop par skursteņslauķi. Laimīgā loze draugam. Kāpj uz jumta, īpašu verķi, iekārtu dikti garā virvē, liek lietā un biksta skursteni. Tikmēr es no apakšas ar mazo šaufelīti ķeru gružus. Guvums gan pavisam niecīgs, jo aizpagājušajā ziemā šāds pat tīrīšanas darbs tika veikts. Toreiz gan spaiņiem vien netīrumus vilkām ārā, jo vecais saimnieks par skursteni bija pamatīgi aizmirsis. Foto stāsts runā labāk.

Skats no malas

Slidotava = dīķis. Dīķis = slidotava

Ziemas prieki! Slidotava pašu sētā! Nekad līdz šim man nav bijusi pašai sava slidotava. Vispār nebija ienācis prātā, ka ir ziemas prieki arī bez sniega klātbūtnes. Nav nepieciešama nekāda iesaistīšanās, lai šie prieki notiktu. Vien slidas. Un kārtīgs ledus = sals. Slidas atrodas drauga mammas mājās. Man tās der, uzvelkot pāris biezākas vilnas zeķes. Draugam arī der, ar nelielu spiešanu potītēs. Bet tas nekas, sestdienas prieciņam akurāti laikā. Sunim vēl vienkāršāk - tikai bailes no ledus jāpārvar.  

Paštaisīts 'desu spēles' galdiņš

Desu spēle jeb kresķiki noļiki ir plaši atpazīstama. Klasiski mačošanās noris uz papīra ar jebkāda veida rakstāmo. To var spēlēt arī uz koka galdiņa ar čiekuriem un priežu zaru atgriezumiem. Tāda versija tapa mūsmājās. Tiek ņemts dēlītis parastais, nokrāsots ar baltu krāsu, ar tumšāku toni ievelkot vajadzīgās režģa līnijas. Čiekuri tiek uzlasīti piemājas mežiņā, izvēloties pašus mazākos eksemplārus, un priežu gabaliņi šķūnī atrasti atgriezumu kaudzē. Viss spēlei gatavs!

Sals ir klāt

Prieki par ūdeni mājā un silto ziemu bija īsi. Ir sals, ir aukstums mājā un ir sasalums visapkārt. Zeme sasalusi, logu rūtis ar leduspuķēm un arī ūdens vairs uz māju nepienāk. Pat durvju slēdzene nosalusi balta un apsarmojusi ar ledu. Kārtējais apliecinājums, ka pie komforta pierod ātri. Labierīcības, duša, trauku mazgāšana - viss nu sasalumā iepauzē. Visas krāsnis pilnā sparā kurās un tāpat ir auksti ... brrrrrr. Ko gan var gribēt no vecas mājas ar sagurušu jumtu, piebrukušām sienām un svilpojošiem logiem?! Protams, paši izvēlējāmies to reanimēt un pie dzīvības atgriezt. Atliek vien pacietīgi turpināt katru kvadrātcentimetru atkarot. Un priecāties par stindzinošo skaistumu dabā.

Kāda vīra eksperiments

Kāds kungs nodevies neparastam eksperimentam, ļaujoties dzīvei gluži kā pāris gadsimtus senā pagātnē. Lasāmais gabals krievu valodā, bildēm nav nepieciešams tulkojums: http://odin-moy-den.livejournal.com/1456742.html

Daži virtuves padomi

Pirms pāris gadiem apmeklēju pavārskolu. Ik dienu centos pierakstīt vienu praktisku virtuves padomu, ko apguvu stundās. Lūk, to apkopojums: http://lieliskamartavirtuve.blogspot.com/p/padomi-iz-pavara-skolas-stundam.html Šo to pašai tagad interesanti pārlasīt.

Bluķīšu pārvērtības

Parastais bluķītis var piedzīvot maģiskās pārvērtības, ja vien nedaudz ar to pačubinās. Mēs to pamēģinājām. Ar parasto līmlenti, ko pie krāsošanas darbiem izmanto, izveidojām vēlamo zīmējumu, tad baltā krāsa un ota brīvos laukumus aizkrāso. Un sanāk šadi brīnumi, par pamata krāsu atstājot dabisko bluķīša krāsu un struktūru.

Āra duša jeb mini-pirtiņa

Pirms vannas istabas ierīkošanas mājas iekšpusē, bez mazgāšanās nebijām atstāti. Šis jautājums tika atrisināts kā viens no pirmajiem pavasara darbiem pirmajā gadā. Plāns bija uztaisīt āra dušu aiz lielās ēkas. Lai mierīga mazgāšanās teritorijas maliņā. Dienā, kad pie tās tiek strādāts, atnāk draugs uz māju un paziņo, ka ir divas ziņas - viena laba, viena slikta. Sāk ar slikto - mums nebūs dušas. Bet labā - mums būs pirts! Tā aizrāvušies ar radīšanas darbu, ka dikti pamatīga un gruntīga tā iecerētā duša padevusies. Ar sienām, jumtu, lāviņu, krāsniņu iekšpusē un lielo ūdens mucu uz jumta, kas uzsilst no krāsniņas kurināšanas, ar visu betonēto grīdu un pat mazu lodziņu.

Maizes cepšana

Jau vairāk kā divus gadus esam šeit, bet vēl ne reizi nebijām izmēģinājuši maizes krāsni tai paredzētajam mērķim: maizes cepšanai. Līdz šim tā bija kalpojusi vien kā 3D televizors vakaros mieram un skaistumam. Tas nozīmē, ka mums nav pieredzes šajā nodarbē. Izmantosim loģisko domāšanu, intuīciju un novērošanu procesā.

Iesākumā krāsns ir kārtīgi jāizkurina, to darām pusi dienas. Tad jāiztīra pelni. Tie mums ir ļoti daudz, jo ne reizi neesam šo krāsni tīrījuši. Iesākumā ar parasto lāpstu viss tiek izgrebts. Tad ar slotu izslaucīts un ar lupatu izmazgāts. Pelnu ir ļoti daudz. Domāju, ka izmantošu tos augļu kokiem (vēl tikai jāuzzina, kad un kur īsti tos bērt).

Laimīgu!

Lai ikvienam laimīgs šis, 2014., gads! Lai arī mums viss izdodas un laimīgi lauki (: