Lapsa! Lapsa mūsu pļavā

Īsa, bet ļoti sajūsmīgas balss ziņa! No pļavas uz mani nolūkojās lapsa. Mierīga un skaista. Tādu kuplu vilnu un lielu asti. Rudi brūna ar baltu ap-acu zonu. Galīgi nebija pēc ziemas paplukusi, kā mēdz reizēm stāstīt. Nesteidzīgi piestāja, paskatījās un aizsoļoja tālāk savās gaitās. Tik tuvu lapsa nebija redzēta. Izņemot, protams, Zoo dārzu. Un vēl pašu pļavā. Esmu sajūsmā par dabu, par laukiem, par dzīvi tur un ieraugāmo.