Malka un iekštelpas

Ziemā liela dienas daļa paiet, gādājot par siltumu mājās jeb kurinot krāsnis un plīti. Atkarībā no tā, cik cilvēku esam mājās, un, cik silts/ auksts ir aiz loga, mainās kurināmo krāšņu skaits. Allaž darbojas plītiņa virtuvē un krāsns, kas vienlaikus apsilda dzīvojamo istabu un mūsu guļamistabu. Boilers vannas istabā tiek kurināts ik pārdienas un pārējās divas krāsnis un arī maizes krāsns pēc vajadzības un apstākļiem, ko jau minēju. Kādēļ to uzskaitu? Jo visas krāsnis kurinās ar malku, kura ir jāsagādā. Par malkas sarūpēšanu kurināšanas sezonai šoreiz nerunāšu, tas vasaras sākuma darbiņš. Šajā reizē par to, kā malka no āra nonāk iekštelpās un ko līdzi nes. Arī vārda tiešā nozīmē – līdzi nes dubļus no apaviem, nēsājoties no āra iekšā; gružus, kas birst no malkas utt. Bet kā saka – ir problēma, ir risinājums!

Žūst malka un piebristais zābaks

Pirmajās ziemās malku no šķūnīša klēpīšiem nesām. Jābūt gatavam, ka jaka nobružāsies, mājā tiks sanests sniegs vai dubļi, kas tajā laikā aktuālāks, un gana bieži būs turp-šurp uz šķūnīti jāstaigā. Jo krāsnis, kā viss šai mājā, ir sens un siltumu ne visas vairs tik labi tur (čakli jākurina). Atceros, ka pirmajā ziemā, ko šeit pavadīju jau kā pilntiesīga lauku iedzīvotāja, uz pavasara pusi sāku justies kā kurinātāja uz pusslodzi. Dienas pirmā daļa pagāja sanesot malku, kurinot krāsnis, vēl nesot malku, pēc tam satīrot telpas, kurām cauri staigāts. Ne velti filmā „Pie bagātās kundzes” malka bija jānes pa aizmugures durvīm uzreiz uz virtuvi, lai netiktu lāčots cauri visam dzīvoklim.  Mūsu gadījumā priecājos, ka virtuvē, kas ir centrālā cauri staigājamā istaba, ir flīžu grīdas klājums. Un, ka flīzes ir izvēlētas raibum raibas – tik traki nekaitina netīrumi uz grīdas, un flīzes ir ļoti ērti kopjamas.

Kadrs no filmas "Pie bagātās kundzes"

Pēc kāda laika vīra vectētiņš sameistaroja pavisam vienkāršu malkas nesamo, kas gādāja par tīrām drēbēm. Nepieciešams vien skārda gabals un divas stingrākas drātis. Kā saka vācieši – Quadratisch. Praktisch. Gut! Uz dizaina priekšmetu nepretendē, bet noderīgs nesamais.

Praktiski un noderīgi

Vēl pēc vienas ziemas sākām citu metodi piekopt – malka tika salikta džutas un lielajos plastmasa maisos, kas paliek pāri, kad graudi aitām izbaroti vai iesals alū savārīts. Piekrautie maisi tika sanesti priekšnamā un kurināšana jau krietni vieglāka palika – atlika vien iziet priekšnamā pēc klēpīša malkas un lieta darīta. Šogad, kad īpaši gādājam par siltumu un negribas tik daudz laika veltīt malkas staipīšanai, esam vēl soli tālāk gājuši. Malkas maisi tiek istabās pie krāsnīm salikti. Uzreiz saku, ka šis variants mani diezgan maz sajūsmina, jo skats nav pats glītākais. Arī šmuce sanāk, jo gruži no malkas un maisa birst turpat pie krāsns. Ir ērts risinājums, kas šajā ziemā pievienojies – „Makitas” mazais rokas putekļusūcējiņš. Jā, sūcējiņš pamazināmajā formā. Jo ir mazs, viegls un vienlaikus ērts. Darbojas uz „Makitas” darbarīku akumulatora, kas mūsmājas netrūkst. Ar šo ierīci pelnus, gružus un skaidas vieglāk savākt, nekā ar slotu un šaufelīti kā līdz šim. Šī nav slēptā reklāma, tikai ērts ieteikums. 

Malkas krāvums maisos

Gribas piebilst par žurnālos un manis iecienītajā Pinterest redzētajiem smukajiem malkas krāvumiem, kas kā dekora elementi iekļaujas mājokļos. Tā laikam var izdoties, ja krāsns vai kamīns tik reizumis tiek kurināts un sezonas laikā tiek tērēti daži klēpīši malkas. Tad var sarūpēt smuki identiska resnuma, garuma un platuma pagalītes, tās var ilgi nekustinātas stāvēt, nebirdinoties ar gružiem, un var kalpot kā burvīgs interjera elements. Mūsu gadījumā tas nestrādā, jo, kamēr paspēj sakraut vienu deko grēdiņu, no otra gala tā jau nokurināta. Arī pagales dažādu izmēru mums ir, jo malkā aiziet gan no meža vestie koki, gan dažādi atgriezumi un pārpalikumi, arī vecā dēļu grīda, kas nule kā izplēsta vienā no istabām, aiziet malkā. Kur te divas vienādas pagales atrast?! Bet nesaki ne pieci, varbūt pēc pāris gadiem arī mums būs glītās Pinterest idejas realizētas.

Nu kāds te dekors?!

Papildu maisu sistēmai, šajā ziemā vēl vienu jaunu praksi iesākām. Tā kā mums ir melnā virtuve, izmantojam šo telpu kā malkas glabātuvi. Īsi pēc būtības – šī telpa regulāri tiek piekrauta ar malku. Darās tā – traktora piekabe tiek piekrauta ar sauso malku, tad to pieved pie melnās virtuves loga, tiek izņemts logs un ceturtdaļa istabas tiek piekrauta ar malku. Šajā gadā gan ir viens čē-pē sanācis. Vasarā glīti malkas tornīši tika sacelti pie šķūņa. Likās, ka pietiek ar jumtiņiem, kas uzlikti to galos, lai malka paliktu sausa visu gadu. Smagi kļūdījāmies un pašlaik malka no ārpuses ir samirkusi. No šāda aspekta tās atrašanās melnajā virtuvē palīdz tai drusku apžūt pirms nonākšanas krāsnī. Tomēr tā kā šī telpa nav apkurināma, žūšana notiek lēnāk nekā malkas iztērēšana kurināšanai. Esam guvuši mācību nākamajām ziemām un turpmāk vasaras beigās tornīši būs jāpārvieto zem jumta vai arī jāveido citas konstrukcijas, kuras tiek pilnībā nosegtas. Vaicāsiet, vai mums nav normāla malkas šķūņa? Ir! Bet nav siena šķūņa pagaidām. Tādēļ malkas šķūni šogad piekrāvām pilnu ar sienu, jo aitas ģeometriskā progresijā savairojušās – no sākotnējām 8 līdz 20+ pašlaik.

Attīstība turpinās un viss liecina, ka šī ir pēdējā ziema, kad jādomā, kur, kā, cik daudz malku likt. Jo ir iegādāts centrālās apkures katls, akumulators un pamazām vīrs ar vectētiņu zīmē plānu, kur atradīsies radiatori, cik daudz cauruļu, pagriezienu un citu materiālu vajadzēs. Kurināšana joprojām notiks ar mums pieejamo bezmaksas malku (tik mežā tai pakaļ jāieiet) melnajā virtuvē vienā lielā krāsnī, un malka smuki sakrauta stāvēs turpat blakus katlam. Tad tik būs ērta dzīvošana!