Apsildāmā siltumnīca. Mēģinājums nr.2

Kā īsti iesācēji amatieri, ar pirmo piegājienu apsildāmās siltumnīcas priekšrocības nespējām izmantot. Mēģinājām, bet nesanāca. Jeb pareizāk teikt - sanāca misēklis. Paši savām rociņām netīšām piebeidzām svaigi sadīgušos zaļumus.

Vienā rītā, kad tika sagatavota krāsns vakara kurināšanai (= pielādēta pilna ar smalcinātajiem zariem), krāsnij netika uzlikts vāks. Kā secinājām pēcpusdienā, krāsnī bija palikusi maza oglīte un viss krāvums jauki nodedzis. Neaizvērtā jeb precīzāk teikt - atvērtā krāsnī. Nosiltinātā siltumnīcā. Tā rezultātā viss, kas eksperimenta kārtā bija sasēts un jau izdīdzis (redīsi, dažādi salāti) un iestādīts (divi gurķi, pieci tomāti), nožuva. Neizturēja tādu bezgaisa cepienu. Protams, būtu bijis interesanti uzzināt, vai aprīļa pirmajā nedēļā stādīti brīnumi izaugtu.

Pašu rokām darināta lēni degošā krāsns

Tad ilgākas naktis vairs nekurinājām siltumnīcu un neko jaunu zemē nebakstījām. Dažas sēklas, kas bija zemē paslēpušās un pārcietušas karstuma vilni, pamazām izlīda. Dilles, puķuzirnīši, kumelītes un pa dažam bazilikam.

Dilles iesētas aprīļa pirmajās dienās

Šīs nedēļas sākumā atkal devos uz siltumnīcu, apbruņojusies sēkliņu paciņām. Un vakar pusi no stādiem, kas istabā mocījās, iestādīju siltumnīcā. Tādēļ šo saucu par mēģinājumu nr. 2. Viena pieredze gūta, tagad ejam uz priekšu. Nenokarsēt. Un burt labas domas, lai stādi aug raženi un gardi.

Uz gurķiem, kas palodzes režīmā mocījās, bija jau žēlīgi skatīties. Izstīdzējuši, gaiši blavā krāsā, un divi pat ziediņus pirmos jau izplaucējuši. Māja mums ir super nepiemērota stādu audzēšanai. Bet ko padarīsi, ja gribēšana to darīt liela?!

Nu, vai nav žēlīgs skats?!

Tāpat eksperimenta kārtā iekaisīju zemē dažādas sēkliņas kā āra tomātus un gurķus, vēl ķirbjus un kabačus, veselu lērumu vasaras puķes un drusku garšaugus. Stādiem. Paskatīšos, cik ātri izlīdīs no zemes. Ja veikli un smuki, varēšu nākamgad iemainīt pret palodzi. Un istabā spīdzināt vien tos augus, kuriem ilgum ilgais dīgšanas periods (piemēram, paprika vai arbūzs).

Atvadoties, visiem novēlu ražīgu, sulīgu, garšīgu dārziņu!