Pirms 10 gadiem sapņojām par dzīvi laukos. Tikām pie vecas, piemirstas un dikti nogurušas viensētas. Tagad tā ir mūsu ģimenes ikdiena, dzīvesveids, filozofija, mājas, sirds un dvēsele. Pasaule mainās, pamainot skatupunktu uz to. Kopš esam pilsētnieki laukos, Latvija kļuvusi daudz plašāka, lielāka un piepildītāka. Tas ir mans ceļš.
ceturtdiena, 2017. gada 5. janvāris
Bez bloga tomēr nevaru
Njā, noticis ir tas, ko daudzi prognozēja - atgriežos blogā, bez tā tomēr nevaru. Vai tas labi vai slikti, neņemos spriest. Nesolu neko - cik bieži, cik sīki un smalki, cik noderīgi viss notiks. Bet saraksts ar sakrātajām idejām ir paprāvs, tā kā lēnītēm par visu pastāstīšu. Arī laiks, ko neesmu te bijusi un ar lasītājiem dalījusies iespaidos, ir pārmaiņām pārpildīts un pārbagāts. Nespēšu atturēties, nedaloties iespaidos. Iesākumam, lai nesatrakotos mans līksmais prāts, pietiks ar šīs dienas foto - spelgonis ir varens (-19 C), vējš tik ass, ka pat suns bez liekas vajadzības ārā nelien, bet ir arī spoža saule. Kombinācija burvīga savā dabiskumā!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Juhuu!!! Man prieks ,ka esi nolēmusi dalīties iespaidiem!!! Iespējams tas atvilks vēl kādu jauku kaimiņu :)
AtbildētDzēstTas ir pat ļoti, ļoti labi! :) Prieks, ka esat atpakaļ pēc tik ilga laika, sekošu ierakstiem lai cik bieži vai reti tie būs!
AtbildētDzēstUrrā!Priecājos,ka esi nolēmusi atsākt!Malacis!
AtbildētDzēstJūs man glaimojat :) patīkami, protams, dzirdēt! Atkāpšanās ceļa vairs nav.
AtbildētDzēstNezinu, kā es šeit iemaldījos, bet labi ka tā...:) Ļoti interesanti palasīt, tāpēc lai izdodas Pievienoju šo blogu grāmatzīmēm!
AtbildētDzēst:) patīkami to dzirdēt!
Dzēst