Un tapa ūdens!

Laukos ir viss kā jau laukos piedienas. Zaļa zālīte, klusums, miers, saule un brīvība. Ir arī citas lauku ekstras - sirsniņmājiņa patālāk pie šķūnīša, ūdens vešana lielajās burkās no pilsētas, trauku mazgāšana bļodā un apkurināmā āra duša. Ja gribas (un gribas) tur dzīvot cauru gadu un vienmēr, tad šādas tādas ekstras jānodrošina mājā. Kā vannasistaba ar visām labierīcībām. Un virtuve ar ūdeni krānā un izlietnē. Vienkāršāk sakot - vajag ievilkt ūdeni un kanalizāciju.

Sestdienas rītā mani modina draugs, mudinot iet glābt puķes piemājas puķudobē. Jo traktors ir atbraucis un rok bedres trubām no lauka otras puses, kur aka top. Pujenes, nezināma nosaukuma ziedi, magones, īrisi - visi jārok ārā un jānes kur citur. Visas manas pārdomas par dārza plānojumu ir izdzēstas vienā mirklī. Jo nekāda plāna vairs nav. Traktors tos pārzīmē pēc sava plāna. Uzrok. Izrok. 

Meklējot puķēm jaunās vietiņas, saprotu, ka nevar rēķināties ar pāris metriem mājas tuvumā, jo tur pēc laiciņa stellēšoties augšā stalažas. Loģiski. Remonti turpināsies. Kad aprodu ar jaunajiem tuneļiem un neaizskaramajiem metriem,  galvā jauns plāns puķēm zīmējas. Man tas patīk pat labāk nekā līdzšinējais sastiķētais. Izrādās, ka šāda neplānoti vardarbīga iejaukšanās jeb traktora ierašanās pagalmā nes labumu. 

Tuneļi pagalmā vēl gan nenozīmē, ka māja ir aprīkota ar visām ekstrām. Tagad norit kanalizācijas un ūdens trubu ierakšana. Vēl sekos to siltināšana posmos, kur ar māju sastopas, akas da-rakšana līdz galam, ūdens izdabūšana no akas, pašu trubu ievilkšana ēkas iekšpusē. Tāpat arī māja jāaprīko ar nepieciešamo inventāru, vannas istabas telpa jāatbrīvo no pašreizējās iedzīves un jāpiemēro jaunajai videi (grīdas, flīzēšana utt). Tas ir tikai sākums! Līdz gaismai tuneļa galā un ūdenim krānā vēl jāpaciešas.