Draugs līdz mežmalei aizgāja |
Lielais loms man bija četru grozu izskatā. Tai leģendārajā pirmajā dienā, pēc kuras man sāpēja kājas no biežās pietupšanās un piecelšānās. Tā man vēl nebija gadījies, Atlikušajos meža izgājienos pa diviem, trim groziem ienācās + draugs veselīgi atgādināja par mēra robežām.
Lai vieglāk mājās ar sēnēm tikt galā un arī, lai sēnes miecēliju atstātu mežā vairoties, sēnēm šuniņu turpat mežā noņemu nost un izkaisu. Šo man tētis iestāstījis, un es svēti tam ticu. Iet lēnāk, toties mājās vieglāk ar sēnēm tikt galā. Kopumā šajā rudenī iemarinēju pie 30 burciņām. Salīdzinājumam - aizvadīto gad vien trīs mazas burciņas sanāca.
Šogad mežā novēroju divas neparastas lietas - ļoti, patiešām ļooooti daudz sēņu bija saaugušas duetā. Dažām gluži kā mīlīgai ģimenītei vēl mēdza trešā mazā tuvumā augt. Man kā romantiķeti, protams, nemērojams prieks par šādiem atradumiem.
Otra neparastā parādība atbildi vēl nav sniegusi - lillā sēnes. Pēc formas kā beka vai bērzlape, bet tonis izteikti lillā. Bildēs izskatās zilāk nekā bija patiesībā. Kolēģi izteica minējumu, ka tās ir sēnes albīni. Tomēr īstas skaidrības man nav.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru