Jāsaka godīgi, doma par pāriešanu pilnīgi un galīgi uz laukiem nedaudz arī biedē. Kā ir ar tumšajiem vakariem, kuros ierasts uz teātri aiziet vai veikalā ar citiem paburzīties? Kā ar dienām, kurās esi viens savā sētā bez kolēģu klātbūtnes, draugu un citu cilvēku atrašanās uzmanības un auras laukā? Kā ar brīžiem, kad, lai neieklausītos sevī, var apklusināt sevi piepildītā klubiņā? Gribas taču ar' sabiedrību, atrakcijas un prieka dzirksti. Tas nedaudz no pārdomām savām.
