Sienu, griestu dekori

Ticu, ka vasara ne vienam vien cilvēkam ar lauku māju ir īsti darbīgs periods. Kad remontēt, zāģēt, krāsot, veidot, celt un/ vai jaukt, špaktelēt un tā tālāk pēc nepieciešamības. Tādēļ nolēmu padalīties ar divām idejām, ko esam paši realizējuši. Iedvesmai. Tālāk, ja interese rodas, var nirt interneta dzīlēs un domāt, ko vēl kā citādāk izveidot. Tas pats labais Pinterest ir neizpeldams resurss. Viena štelle ir labierīcību un dušas sienas. Otra - dzīvojamās istabas griesti. Par abiem secīgi pēc kārtas.

Lielais griestu dekors

Kā kļūt par ideālo talcinieku

Šo rakstu varētu ātri pabeigt, uzrakstot tikai vienu teikumu - nav ideālu talcinieku. Neticu tādiem. Tomēr, ja reiz esmu sākusi domas apcerējumu, būs nedaudz vairāk kā viens teikums jāpauž. Iecere par atzīšanos manī vairāk kā gadu brieda. Saprotu, ka to nav patīkami dzirdēt un vēl neērtāk atzīties. Īpaši tamdēļ, ka regulāri saņemu aicinājumus no saviem pilsētas draugiem, tak beidzot sarīkot vienu kārtīgu talku. Pavasaros šādi mudinājumi izskan biežāk un skaļāk. Nu, nav ideālu talcinieku, jo...un tad seko vairāki jo. Piemēram, jo nav ideālu talkas rīkotāju, ko šajā gadījumā es par sevi.

Praktiski krikumi, kas noder laukos

Ik pa laikam piefiksēju dažus sīkumus, kas ikdienas praktiskajā dzīvē ir ļoti noderīgi lauku vidē. Dažus pati esmu kur salasījusies vai kā puni uzsitusi, citus gādīgie laukos dzīvotāji silti ieteikuši. Mēdzu nodomāt, ka par to noteikti jāpastāsta bloga lasītājiem. Ja tādi šeit ir :) Tie sīkumi ir tiešām mazi krikumi. No katra atsevišķi dižs stāsts neizvēršas. Tas arī iemesls, kādēļ šie ieteikumi līdz šim te nav parādījušies. Nolēmu, ka šos mazos praktikumus sarakstā uzskaitīšu. Ja noderēs, priecāšos.

Top nātru virca, 2. diena

Sēkliņu ceļojums pretim dzīvei

Lai gan Vidzemes baltums vēl neļauj noticēt pavasara tuvumam, mani neapmānīt un kalendārs vēstī, ka nekur tas ziedonis neliksies. Tamdēļ tika nogaidīts līdz jaunajam mēnesim, kas 20. martā iemirdzējās, un sēkliņas nosūtītas ceļojumā uz melnzemes kastītēm. Kopš pērnā gada pieredzes un sekmīgajiem eksperimentiem, nu sēkliņas dzenu tikai noslēgtajās kastītēs (un apaļajos ķopšos, kā redzams bildē). Ātrums, kādā sāk dīgt, ir neticams! Vienas no puķēm (nosaukums: limonija) jau trešajā dienā savu pusi no centimetra izstiepušas pretim saulei.

Akcentu maiņa

Pirms mirkļa piefiksēju, kā pēdējo gadu laikā mainījušies daži sīki, bet man ļoti būtiski akcenti dzīvē. Tas pasaka daudz par šī brīža aktualitātēm, domām, sajūtām, attieksmi, ikdienu - visu kopumā.

• No pilsētniekiem laukos jau labu laiku esam kļuvuši par cilvēkiem laukos, kur pēdējais vārds 'lauki' šķiet vispār lieks.
• Man vairs nav lauku māja, jo ir māja laukos. 
• Es vairs nebraucu uz laukiem, bet gan dodos mājup. 

Punktam uz i - kādu laiku atpakaļ pieķēru sevi pie domas, ka Rīgā jūtos kā ciemiņš. Viss. Nepagāja pat trīs gadi, lai šādas pārmaiņas un sajūtas skartu. Un man tas patīk jo dienas, jo vairāk.

Foto vēsturei = gads laukos

Teikšu godīgi - iedvesma ar ieceri saslēdzās, kad vairāk kā pirms gada klausījos "Latvijas radio" raidījumu "Kultūras rondo" un dikti saistošo sarunu ar mākslinieku Ivaru Drulli. Klausījos vēlāk arī atkārtojumu, jo ļoti daudzi izteikumi pārdomu virteni raisīja. Jānoklausās vēlreiz (te saite interesentiem). Biju ceļā uz Rīgu, kad klausījos Ivars stāstāmo. Pārbraucot mājās, uzreiz ķēros pie lietas. Turpmāko gadu ik dienu bildēju vienu un to pašu vietu.