Bija dienas, kad foto netapa. Iemesli kā jau dzīvē - dažādi un ikdienišķi, pat netaisnošos. Roka arī katru dienu kadru ķēra pēc atmiņas ar mainīgu rāmi. Iegūtais rezultāts, neskatoties uz iztrūkstošajām dienām un 'staigājošo' kadru, sniedz gada ritējuma sajūtu. No 2016. gada 29. decembra līdz 2018. gada 3. janvārim. Ilgāk par gadu man nav intereses vienu un to pašu vietu bildēt, tamdēļ projekts noslēdzies. Paliks vēsturei un atmiņai. Lūk, tapušais foto stāsts:
Pirms 10 gadiem sapņojām par dzīvi laukos. Tikām pie vecas, piemirstas un dikti nogurušas viensētas. Tagad tā ir mūsu ģimenes ikdiena, dzīvesveids, filozofija, mājas, sirds un dvēsele. Pasaule mainās, pamainot skatupunktu uz to. Kopš esam pilsētnieki laukos, Latvija kļuvusi daudz plašāka, lielāka un piepildītāka. Tas ir mans ceļš.
sestdiena, 2018. gada 24. februāris
Foto vēsturei = gads laukos
Teikšu godīgi - iedvesma ar ieceri saslēdzās, kad vairāk kā pirms gada klausījos "Latvijas radio" raidījumu "Kultūras rondo" un dikti saistošo sarunu ar mākslinieku Ivaru Drulli. Klausījos vēlāk arī atkārtojumu, jo ļoti daudzi izteikumi pārdomu virteni raisīja. Jānoklausās vēlreiz (te saite interesentiem). Biju ceļā uz Rīgu, kad klausījos Ivars stāstāmo. Pārbraucot mājās, uzreiz ķēros pie lietas. Turpmāko gadu ik dienu bildēju vienu un to pašu vietu.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Tās bildes ar miglu-super!Mīļie Mušķi!❤
AtbildētDzēstMigla skaista. Sniegs smuks. Dzeltenie koki glīti. Zaļums košais šobrīd neticams liekas.
Dzēst