Laukos piestāv lietas ar vēsturi un bez jauno mantu mākslīgā spīduma. Tā esam pie trim seniem paklājiem tikuši, apmainot pret konfektēm. Paldies Facebook domu grupas "Atbrīvojies no lietām" dalībniekiem, kas atsaucās un mājas pagrīdes krājumus pārskatīja! Viens pat visai amizants - ar Šiškina lāčiem a la gobelēnā. Istabu vecās grīdas priecājas par pagaidu risinājumu un defektu pieslēpšanu. Savukārt apmaiņā pret vafeļu torti tikām pie sešiem sagurušiem krēsliem.
Pirms 10 gadiem sapņojām par dzīvi laukos. Tikām pie vecas, piemirstas un dikti nogurušas viensētas. Tagad tā ir mūsu ģimenes ikdiena, dzīvesveids, filozofija, mājas, sirds un dvēsele. Pasaule mainās, pamainot skatupunktu uz to. Kopš esam pilsētnieki laukos, Latvija kļuvusi daudz plašāka, lielāka un piepildītāka. Tas ir mans ceļš.
otrdiena, 2013. gada 11. jūnijs
Vasara ir klāt!
To, ka vasara ir iestājusies, var skaidri sajust, jo nav laika ne bildēt kaut ko, ne pierakstīt un skaidri apdomāt nez ko. Vien knapi pietiek laiks nopļaut zāli, trimmerēt dārzu, piesiet zirnīšus, kas saulei braši pretim slejas, iekārt ziedus kokā, lai zied un plaukst. Viens ir skaidrs - pie tik liela zāles daudzuma, vasaras puķes zemē bakstīt ir nereāli un nevajadzīgi, jo to trako sakņu sistēmu nevar izplēst. Daudz iederīgāk tādā ainavā iekļaujas lielie krūmu ziedi kā pujenes, flokši un arī papardes.Pirmajā vasarā ar tām cīnījos, jo likās, ka paparde kā nezāle ir. Bet tagad esmu pieņēmusi tādus trīs smukus krūmu pušķus kā iederīgus un koši zaļus brīnumus. Atstāju vasaras nokarenos ziedus iekāršanai piemājas ābelē. Lai priecē vasarā!
trešdiena, 2013. gada 3. aprīlis
Ziemas izklaides istabā jeb Lielvārdes josta uz sienas
Ko darīt laukos, kad sniegs līdz padusēm un tālāk par ierasti iemītajām taciņām māja-šķūnis-māja-sirsniņmājiņa netikt? Sēdēt istabā un izklaidēties tur. Mēs pieķērāmies projektam 'A la Lielvārdes josta uz sienas'. Nu, lāāābi, lāāābi, mans draugs visas uzslavas izpelnījies. Viņš vienpersoniski šo nepateicīgi piņķerīgo juveliermākslas darbu uzņēmās. Es pie pirmā mēģinājuma atmetu tam ar roku, nepacietīga.
Lūk, par ko runāju.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
