Laukos ir arī grūti

Negribas nevienu biedēt, tomēr ir vēlme godīgi pastāstīt, kā tad tais laukos sokas. Lai nerastos mānīgs priekšstats, ka te vien viss uķi-puķi-rozā ir un visi, rokās sadevušies, laimīgi saulē dej. Ar puķēm, kūkām, sauli, ūdens peldēm, mutes mazgāšanu rīta rasā ū-tē-tē. Nē. Ir arī grūti. Daudz darba, neatlaidīgi knišļi un odi, asas nātres, auksts ūdens krānā (ja boileris nav kurināts), nogurums ar visām izrietošajām sekām un citas izklaides. Tas viss pie apstākļiem, ka mums nav nopietnas lauku saimniecības ar lielo kūti, labības laukiem un hektāriem sakņu dārza. Tik vien kā nebeidzams būvlaukums. Varbūt šais daudzajos darbos un garajā dienā slēpjas literatūrā manāmā latviešu klusēšana un ieraušanās sevī, lai nepateiktu lieku vārdu noguruma dēļ?