Zālīšu vākšana tējām

Aizvadītajā gadā māsa uzdāvināja svētīgu grāmatu: "Dieva dārza ārstniecības augi"(Artūrs Tereško). Esmu apņēmības pilna katru dienu tajā ieskatīties un iziet pļavā, saprotot, ka kāda no grāmatā pieminētajām tējām mūsu ģimenei noderētu. Maija mēnesī atzīmēju piecas vērtīgas dabas veltes. Pirmā - gaiļbiksītes, vakar ievāktas nu žāvējas pie plīts. Rīt jādodas pēc zvērenes. Grāmata ir ļoti ērti lietojama. Tā ir sastādīta pa mēnešiem un dienām, kas katrā dienā meklējams dabā, kam konkrētā zālīte palīdz & kā tā lietojama. Daudzām pievienota bilde, lai zinātu, ko meklēt. Ievada daļā pastāstīts, kā pareizi ievākt, žāvēt, uzglabāt drogas. Ir arī dažādi interesanti apraksti. Piemēram, vakar uzzināju daudz jauna par ievām.

Autors raksta, ka ievas ziedi izdalot vielu, kas galē nost vīrusus un mikrobus, tie nepatīkot odiem un mušām. Ziediem un lapām žūstot, rodoties zilskābe, kas krietni darot pāri iekšējai elpošanai. Cilvēkam, lai arī šo ziedu smarža patīk, neesot ieteicams atrasties ar tiem vienlaikus istabā, jo var sāpēt galva. Uz kādu laiciņu varot paturēt telpās, lai attīrītu tās no mošķiem, Dabiski rodas jautājums - ja reiz tik jancīga iedarbība, kādēļ daba šādus ziedus radījusi? Autors atbild uz šo jautājumu - lai aizsargātu lopiņus no kukaiņu uzbrukumiem. Un ārstnieciska nozīmē esot ievas augļiem, kas būšot ievācami jūlijā. Šī grāmata, rādās, man šajā gadā daudz jauna iemācīs.