Kastīte gardam dzērienam

Kamēr vīra kungs pa pilsētu, mājās rūpēju pārsteigumu. Pamatam ņemu vecu koka kastīti, par kuras tiešajiem pienākumiem vēsture klusē. Aizvadītajā gadā tajā centos baziliku izaudzēt, bet baziliks to neatzina par labu esam un neauga. Šogad kastīte tika nolikta uz verandas (neesošās) maliņas, lai pie nokareniem ziediem tiktu. Tomēr kādā rītā, dzerot terasē kafiju, ienāk prātā labāka doma: alus nesamā kastīte. Mēs bieži mēdzam vakara saulītē pagalmā pasēdēt un iemalkot kādu pašbrūvēto gardumu. Ja gribas našķi piekost, rokas aizņemtas un 2x iešana sanāk. Kastīte atvieglos dzīvi.

Kastīte sākumā tiek noslīpēta ar smilšpapīru, pēc tam sānos ieskrūvētas garākas skrūves un kastītes priekšā raksts ar pildspalvu stingrāk iegravēts.

Kastīte jau noslīpēta

 

Tad laiks krāsošanas darbiem: iekšpuse sarkana un no ārpuses brūnīgais. Jāļauj nožūt, sarkanajai krāsai rokturī un kastītes iekšpusē daudz laika vajag.

Tā kā brūnais tonis ātri ir sauss, var ar smalkāko no otiņām ar sarkano krāsu rakstu izveidot. Priekšpusē, kā jau minēju, tas tika iegravēts dziļāk struktūrā.

Kad visas detaļas nokrāsotas, jāliek kopā konstrukcija. Pie skrūvēm striķis sienas, tas katrā galā tinas ap rokturi, un viss. Kastīte gatava. Iekšā dzēriens liekams un ārā nesams. Gaidām saulainu laiku iemēģināšanai!

Mans prieks par veikumu, rādās, lielāks par vīra. Kā viņš atzina - man ar vienu alu pietiek un rokas nav aizņemtas.