Veco trauku medības

Man patīk, ja laukos izskatās kā laukos. Sākot ar pagalmu, mājas fasādi, iekštelpām, mēbelēm un beidzot ar tādu šķietamu nieku kā virtuves traukiem. Protams, bez galējībām: neizslēdzot mūsdienu tehnoloģiju labākos izgudrojumus kā veļas mašīnu, labu plīti u.c. Šoreiz vairāk par traukiem, kas ir tik vajadzīgi vismaz 3x dienā. Man patīk veclaicīgi un vēlams arī gadu ziņā veci trauki. Diemžēl manos krājumos tādu nav. Tādēļ jāmeklē pasaulē atbilstošie. Mūsdienās ražotajiem, a la veciem traukiem, eju ar lielu līkumu. Mani glābj un iepriecina, ka ir ne vien apģērbu, bet arī trauku humpaļi. Viens, kas nonāca manā redzes lokā, ir vērtīgs un pilns dārgumu. Ja kāds vēl ir apsēsts ar veciem traukiem, kas palīdz piešķirt tīkamu šarmu lauku mājai, varu padalīties ar atradumu.

Šis un tas no medībām

Laukos ir arī grūti

Negribas nevienu biedēt, tomēr ir vēlme godīgi pastāstīt, kā tad tais laukos sokas. Lai nerastos mānīgs priekšstats, ka te vien viss uķi-puķi-rozā ir un visi, rokās sadevušies, laimīgi saulē dej. Ar puķēm, kūkām, sauli, ūdens peldēm, mutes mazgāšanu rīta rasā ū-tē-tē. Nē. Ir arī grūti. Daudz darba, neatlaidīgi knišļi un odi, asas nātres, auksts ūdens krānā (ja boileris nav kurināts), nogurums ar visām izrietošajām sekām un citas izklaides. Tas viss pie apstākļiem, ka mums nav nopietnas lauku saimniecības ar lielo kūti, labības laukiem un hektāriem sakņu dārza. Tik vien kā nebeidzams būvlaukums. Varbūt šais daudzajos darbos un garajā dienā slēpjas literatūrā manāmā latviešu klusēšana un ieraušanās sevī, lai nepateiktu lieku vārdu noguruma dēļ?

Kastīte gardam dzērienam

Kamēr vīra kungs pa pilsētu, mājās rūpēju pārsteigumu. Pamatam ņemu vecu koka kastīti, par kuras tiešajiem pienākumiem vēsture klusē. Aizvadītajā gadā tajā centos baziliku izaudzēt, bet baziliks to neatzina par labu esam un neauga. Šogad kastīte tika nolikta uz verandas (neesošās) maliņas, lai pie nokareniem ziediem tiktu. Tomēr kādā rītā, dzerot terasē kafiju, ienāk prātā labāka doma: alus nesamā kastīte. Mēs bieži mēdzam vakara saulītē pagalmā pasēdēt un iemalkot kādu pašbrūvēto gardumu. Ja gribas našķi piekost, rokas aizņemtas un 2x iešana sanāk. Kastīte atvieglos dzīvi.

Zālīšu vākšana tējām

Aizvadītajā gadā māsa uzdāvināja svētīgu grāmatu: "Dieva dārza ārstniecības augi"(Artūrs Tereško). Esmu apņēmības pilna katru dienu tajā ieskatīties un iziet pļavā, saprotot, ka kāda no grāmatā pieminētajām tējām mūsu ģimenei noderētu. Maija mēnesī atzīmēju piecas vērtīgas dabas veltes. Pirmā - gaiļbiksītes, vakar ievāktas nu žāvējas pie plīts. Rīt jādodas pēc zvērenes. Grāmata ir ļoti ērti lietojama. Tā ir sastādīta pa mēnešiem un dienām, kas katrā dienā meklējams dabā, kam konkrētā zālīte palīdz & kā tā lietojama. Daudzām pievienota bilde, lai zinātu, ko meklēt. Ievada daļā pastāstīts, kā pareizi ievākt, žāvēt, uzglabāt drogas. Ir arī dažādi interesanti apraksti. Piemēram, vakar uzzināju daudz jauna par ievām.

Aitas = panki

Vasara straujiem soļiem tuvojas un aitām ar katru dienu saulē paliek aizvien karstāk. Tādēļ jāpalīdz. Brīvdabas frizētava jāsaorganizē. Jādara veikli, kamēr vēl nav odi un dunduri savairojušies, un kamēr saule nav ieslēgta pilnā ātrumā. Tā kā mēs esam praktiski ļauži, kas tic, ka paši visu var paveikt (nu gandrīz visu), tad arī šai lietai pieejam praktiski. Ņemam virtuves "Fiskar" šķēres, mazo balto nazīti un aidā aplokā ķert pa vienai aitai. Kādēļ nazītis pie vilnas cirpšanas nepieciešams? Jo pie vieniem traukiem arī nagi tiek apgriezti. Vieglākam solim. Tālāk neiesaku lasīt un skatīt bildes cilvēkiem, kas profesionāli ar aitu cirpšanu nodarbojas. Nosirmosiet, manas panku Doras ieraugot.

Pelēkais atkal ir modē

Ziedi mammām!

Modernos laikos moderns apsveikums. Ar dabas piešprici. Godīgi sakot, ar 100 km attālumu arī citādi nesanāk. Sveicieni ziedu veidolā, kas skaisti, gluži kā zinādami, saplaukuši uz Māmiņu dienu. Labi, labi, nešmaukšos: plūmes trīs dienas pirms tam atvēra mazus mazītiņus & bezgala reibinošus ziediņus. Un narcises jau ilgāku laiku lutina ar košo dzeltenumu. Tomēr tas nemazina laba vēlējumu mūsu abu mammām, kas, ticam, ik dienu piedomā par mums. Ziemā: vai neesam nosaluši, malka pietiek, ceļš nav aizputināts un ūdens trubās nav sasalis. Vasarā: vai tiekam ar darbiem galā, kā aitām sokas, un vai visi draudzīgi neesam saulē izkusuši. Tie, protams, vien daži piemēri. Paldies jums abām par labajām domām, ko mums veltījat!

SPA taciņa

Valsts svētkos, mīlot Latviju, strādājām un kopām dzimteni! Tapa sen, sen lolotā SPA taciņa. Ideja dzima pirms vairāk kā gada. Aizvadītajā vasarā tās radīšanai neatradās laiks (lai gan, kā izrādās, fiksi tā veidojas). Bija jāpienāk svētku dienai, kad sakrita visi kauliņi: bija iedvesma, labs laiks un materiāli rokas stiepiena attālumā.