Garšaugu dobe pagalma vidū |
Pirms 10 gadiem sapņojām par dzīvi laukos. Tikām pie vecas, piemirstas un dikti nogurušas viensētas. Tagad tā ir mūsu ģimenes ikdiena, dzīvesveids, filozofija, mājas, sirds un dvēsele. Pasaule mainās, pamainot skatupunktu uz to. Kopš esam pilsētnieki laukos, Latvija kļuvusi daudz plašāka, lielāka un piepildītāka. Tas ir mans ceļš.
pirmdiena, 2015. gada 27. aprīlis
Puķu & garšvielu dārziņi
Nesen veltīju slavas dziesmu visiem, kas dzīvo laukos, tā vienlaikus maigi pavīpsnājot par pašas veiktajiem 'varoņdarbiem', kas te tiek aprakstīti. Tomēr tādēļ vien, ka citi jau izsenis ik dienas pievārē daudz nopietnākus lauku darbus, manējie iesācēja prieki nezūd. Tā, piemēram, par izplēsto garšaugu dārziņu. Vai puķu dobi pie guļamistabas loga.
trešdiena, 2015. gada 22. aprīlis
Iesaku krāsu mebēlēm
Esam pie lēruma vecu un atjaunojamu mēbeļu tikuši, un man ir tas gods par to sākotnējā skaistuma atgūšanu gādāt. Pēdējais veikums ir baltā skapja pucēšana. Nesen rakstīju par brīnuma metodi, kā no lieliem, lieliem netīrumiem atbrīvoties. Kad tas paveikts, jāpiešpaktelē mazie caurumi un laiks krāsošanai. Līdz šim, krāsojot un lakojot dažādas mēbeļu virsmas, esmu ar šādām tādām niansēm iepazinusies - otu pēdas, lakas nopilēšana, otu spalvu pielipšana virsmai, rullīša nevienmērīga noklāšanās utt. Kā saka, jābūt uzmanīgam, liekot punktu uz i atjaunošanas darbā. Kvalitatīvai punkta pielikšanai varu ieteikt pēdējo no pirkumiem, kas manī raisa prieku, sajūsmu & kaifu krāsot. Nespēju valdīt savu prieku un sajūsmu par krāsu, ar kuru tika apstrādāts lielais baltais skapis. Vēlos padalīties ar to arī ar citiem.
otrdiena, 2015. gada 21. aprīlis
Termokrūzes lauku dzīve
Pilsētas laikā termokrūzes no rītiem ar smaržīgu kafiju un tēju ceļoja no laukiem uz Rīgu, palīdzot īpašniekiem atmosties un izbaudīt brokastu maizītes ceļā. Lauku versijā kādu laiku krūzes stāvēja visu piemirstas, vēlāk ziemas spelgonī pavadīja rīta pastaigā uz mežu. Kopš saimniecībā ienākušies mazie jēriņi, kuri barojami ar pudelīti, termokrūzēm jauna dzīve sākusies. Lauku dzīve.
pirmdiena, 2015. gada 13. aprīlis
Slavas dziesma cilvēkiem laukos!
Jo ilgāku laiku es pavadu laukos, jo vairāk sāku smīnēt par saviem 'varoņdarbiem' šeit. Aizaugušas zemes izplēšana no nezālēm, lai iekoptu dārzu. So what? Jēru pieņemšana šai saulē. Sētas likšana aitām. Kas tur īpašs? Ievārījumu vārīšana. Sēņu un citu dārzeņu marinēšana. So fuc..ing what? Darbs ārā no gaismiņas līdz tumsai, līdz pagurumam. What's the point? Un tā tālāk un tā joprojām. Aizvien vairāk saprotu, ka ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir ikdiena. Pat vēl vairāk - tā ir viņu skaistā un piepildītā dzīve, kurā ir vēl vairāk pienākumu, nekā mani eksperimenti spēj izfantazēties. Es nez kādēļ kļūstu iedomīga, uzveicot tik-cik-melns-aiz-naga no tā visa. Tādēļ vien, ka neesmu visas savas dzīves dienas tam veltījusi, nepadara tos pēkšņi par varoņdarbiem. Bez pelnu kaisīšanas sev uz galvas. Faktu konstatēšana.
trešdiena, 2015. gada 8. aprīlis
Piena rīts
ceturtdiena, 2015. gada 2. aprīlis
Baltā Zaļā ceturtdiena
Abonēt:
Ziņas (Atom)