Jēriņi atskrējuši

Vakar kūtī iegāju vēlāk kā ierasts. Nebija ko steigties, jo sienu un ūdeni dienu iepriekš biju ar kārtīgu kaudzīti sanesusi. Mani tur sagaidīja pārsteigums pilnīgs - trīs daiļi, maigi, jauki, melni jēriņi. Aitu mammīts pa kluso visu izdarījis un sagaidīja ar sausi daiļiem lēkātājiem. Man uzreiz asaras un laimes raudāšana. Tik ļooooti aizkustinošs mirklis. Pirmie jēriņi mūžā, kurus ieraugu vien pāris stundas pēc piedzimšanas.

Dažu stundu veci jēriņi

Protams, uzreiz klāt stress, kas un kā tagad jādara. Visādas lietas lasītas un dzirdētas. Laiks rīkoties. No koka paletēm izveidoju aizgaldu jaunajai ģimenītei. Jo ir dzirdēts, ka mammai varot neizveidoties kontakts ar saviem mazuļiem. Kad vietiņa iekārtota, ķeros pie mazākā apskates - vai sveiks un vesels, pienu dabūjis. Stresa apstākļos arī aitu var iemācīties slaukt. Uz 3 gan pagaidām 10 baļļu sistēmā. Kādēļ to darīju? Jo bija bažas, ka maziņais nav ticis pie piena. Abi pārējie radinieciņi krietni lielāki par viņu.

Mazākais no visiem

Paralēli aktivitātēm kūtiņā, notiek sazvanīšanās ar kaimiņieni, kurai arī ir aitas un pieredzē ir mazo pieņemšana šajā pasaulē. Viņa sniedz pirmos padomus pa telefonu - mazo kaut ar varu, bet dabūt pabarot; mammu pieturēt vai pie sienas piespiest, lai dabūtu mazajam pienu un citi tiek paēst. Aitu mammai šī arī ir pirmā reize un vēl var nesaprast, kas notiek. Kaimiņiene pēc neilga laika atnāk palīgos un nomierina, ka mans mazais jēriņš ir liels un uztraukumam nav pamata.

Ēd un guļ. Ēd un guļ

Kamēr apsildāmies pie krāsniņas mājās, vēl daudzas noderīgas lietas izstāsta par mazajiem un mammu. Vajag tagad mammai daudz labā ēdamā dot, lai piens visiem trīs ēdājiem pietiek. Pēc kāda laiciņa gan būšot jāmeklē pudelīte rokās, jo visiem trim piens nepietikšot. Ieteica meklēt kaimiņus ar govi, lai var svaigu pienu dabūt, kuram ola piejaucama. Vai arī varot sausos piena maisījumus jaukt, kas cilvēku zīdainīšiem domāti. Šobrīd aizvadītas divas dienas un ēdamā rādās gana visiem. Mazie sāk sprinģot un čubināties siena kaudzē, kas lielajai aitai nolikta.

Amizanta, gluži kā rotaļlietām ir jēriņu blēšana. Atliek uz ilgāku laiku paņemt mazo rokās, kā sāk pīkstēt un ar mammu sasaukties, kura uzreiz reaģē un meklē ķiparu. Tomēr viens (rīma) ik pa laikam jāpaņem ārā no aizgalda, lai pārējie divi arī tiek paēst. Citādi nav no pupsika atraujams, kā garšo. Mazie tik mīksti un teju vai pūkaini ir, un mīļi ļaujas klēpī tos turēt un bužināt.

Sāk pa sienu čubināties

Pārbaudīt kūtiņu eju ik pēc stundas/ divām un ceļos agri ar modinātāju, jo arī pārējās aitu mammas ir jēriņu gaidībās. Ja nu kādai palīdzība nepieciešama. Lai arī nekad neesmu to darījusi, kā pārliecinājos, visādas lietas zibenīgi var apgūt tikai ar čuteni vien.

Pirmā oficiālā un 100% nedēļa laukos sākusies vairāk nekā feini. Aitu kūtī laikam nojauta, ka neesmu vairs darba attiecībās un varēšu visu laiku vien viņām veltīt. Man patīk! Ja tika izraujošas būs visas dienas laukos, vairāk nekā priecāšos par šo dzīvi.