trešdiena, 2015. gada 11. marts

Dzemdību nams & bērnu dārzs atvērts

Kā aizvadīta pēdējā pusotra nedēļa? Pa kuru laiku tā aizskrējusi? Kas šajā laikā pasaulē noticis? Atbildē domīgi grozu galvu. Jo visu manu dzīvi pārņēmušas mazās aitu radības. Pirmā nedēļa kā ievada treniņš ar trim maziem sprogainīšiem. Katru rītu eju uz kūti ar domu, ka ieraudzīšu vēl kādu. Svētdienas jeb sieviešu dienas rītā tas notiek un kūtī ir vēl trīs, diemžēl dzīvi gan tikai divi. Pirmā skumju asara izspraucas, bet nav laika bēdām, jo jāradina abi mazie pie mammas. Diemžēl nesekmīgi un vienu jēriņu nepieņem neparko - bada, nebada, atkal bada, neļauj ēst pupu. Karotītē slaucu pienu, lai to dabūtu mazās dvēselītes mutītē. Jau uz 5/6 māku slaukt, ja reiz mazajā tējkarotītē esmu iemanījusies trāpīt.

Visas dienas garumā tā arī neizdodas mammu pieradināt pie domas, ka viņai ir divi bērni. Tādēļ nākas mazo likt kastē un nest uz māju siltumā un drošībā.
Pudelītes režīms

Barots tiek no mazo bērnu pudelītes ar sauso piena maisījumu jēriem. Mazais sāk mani atpazīt kā savu mammu - pēc smaržas tuvojas, kad ierodos kūtiņā. Barošana notiek ik pēc stundas vai pusotras, kas nozīmē, ka visu laiku esmu pakārtojusi aitām. Smejos pie sevis, ka atvērta aitu viesnīca ar apkalpošanu numuriņos, jo katra mamma savā aizgaldā ieriktēta. Zināms laiks paiet, kamēr siens, ūdens, nomazgātas & sakapātas cukurbietes un graudi katram numuriņam nogādāti. Un atkal laiks mazāko no mazākajiem ar pudelīti barot. Arī trīs bērnu ģimenītes jaunāko atvasi (pirmā metiena trijnieks) ar pudelīti laiku pa laikam pabaroju, lai bads neiestājas. Viņi kā nekā trīs uz diviem pupsikiem. 

Vēl pēc divām dienām arī trešā aita iepriecina ar ganāmpulka pieaugumu - divi bērniņi melni, melni. Nu, labi, vienam var atrast trīs baltas spalviņas uz pieres. Paldies Dievam, ar šo ģimenīti viss kārtībā - ēd, māk atrast mammu un arī aita pieņem savējos. Viss kā pēc grāmatas.

Tā aizvadīta pirmā pusotra brīvā nedēļa - dzemdību namā un bērnu dārzā vienlaikus. Tās bija tikai iedomas, ka atpūta te spīdēs. Man patīk, nevaru sūdzēties. Svarīgi atrast pa dienu stundiņu papildu miegam, citādi sagurums un nīkulīgais piemetas. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru