Slavas dziesma cilvēkiem laukos!

Jo ilgāku laiku es pavadu laukos, jo vairāk sāku smīnēt par saviem 'varoņdarbiem' šeit. Aizaugušas zemes izplēšana no nezālēm, lai iekoptu dārzu. So what? Jēru pieņemšana šai saulē. Sētas likšana aitām. Kas tur īpašs? Ievārījumu vārīšana. Sēņu un citu dārzeņu marinēšana. So fuc..ing what? Darbs ārā no gaismiņas līdz tumsai, līdz pagurumam. What's the point? Un tā tālāk un tā joprojām. Aizvien vairāk saprotu, ka ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir ikdiena. Pat vēl vairāk - tā ir viņu skaistā un piepildītā dzīve, kurā ir vēl vairāk pienākumu, nekā mani eksperimenti spēj izfantazēties. Es nez kādēļ kļūstu iedomīga, uzveicot  tik-cik-melns-aiz-naga no tā visa. Tādēļ vien, ka neesmu visas savas dzīves dienas tam veltījusi, nepadara tos pēkšņi par varoņdarbiem. Bez pelnu kaisīšanas sev uz galvas. Faktu konstatēšana.