Izklaide rudens vakariem. Sagatavošanās

Būs, būs rudens klāts arī šogad. Ar vakariem, kas sākas jau 15:30, un rītiem, kas nespēj ieslēgt gaismu pat pēc trešās kafijas. Tādēļ nepaslinkojiet un izejiet ārā salasīt ziedus, lapiņas, augus herbārijam. Kamēr viss vēl zied. Ielikt katru dabas skaistumu savā biezās grāmatas lapā un aizmirst par to līdz rudenim. Tad vērt vaļā un vēlreiz atgriezties bērnībā. Un, protams, aizgājušajā vasarā. Lai top!

Lauki soctīklos

Ja interesē virtuālajā vidē piesekot cilvēkiem/ apvienībām/ organizācijām, kas biežāk vai ļoti bieži raksta par notiekošo laukos, dabā, dzīvnieku pasaulē, lūk, neliels apkopojums. Klikšķinot uz norādītā vārda, automātiski nonāksiet viņa profilā. Tie ir cilvēki/ organizācijas, kam pati sekoju Twitter un Facebook. Ja jums ir zināmi citi saistoši un ar lauku& dabas tēmu saistīti profili, lūdzu, padalieties komentāros. Ar prieku piesekošu.

Apskatāmais mūspusē

Ja sanāk braukt uz mūspusi, padalīšos, ko interesantu apkārtnē vai ceļā no Rīgas var apskatīt. Neesmu tūrisma eksperte, bet šajos dažos gados garāmbraucot šis tas pieķēries. Pieturas punkti, kas palikuši atmiņā.

Pirmkārt, pats ceļš. Tā ir Ērgļu šoseja P4. Ja no Rīgas, tad Ulbrokas aplī jādodas, sekojot Ērgļu norādei. Caur Līčiem, garām 333 trasei, cauri Kangaru kalniem. Un sākas! Ja ar moci, ceļš būs medusmaize. Nelielais posms caur Kangaru kalniem joprojām grants. Ja pēc lieliem lietiem braukšana, tad jācer, ka greideris jau būs pastrādājis. Ja ziemā braukšana, tad ar radzēm silti iesaku šo posmu mērot. Pārējā laikā vienkārši drusku jāpacieš grants putekļi un jābauda smukums. Nesen Kangaru kalnos atklāts skatu tornis un dabas taka. Neesmu kāpusi augšā, bet, garāmbraucot, izskatās zolīdi. Paturpinot par skatu torņiem un takām, ir viens tuvāk Ērgļiem, kurā gribētos uzkāpt. Taka veidota par godu Dullajam Daukam, runā, ka pats Ziedonis ar domubiedriem tai pamatus licis. Skatu tornis esot kā atgādinājums par mūžīgo jautājumu - kas ir tur, aiz horizonta?! Tēmai par godu, lai skan dziesma. Starp citu, labi skati mēdz pavērties, ja uzkāpj mednieku tornītī.

Uzmanīgi, saudzīgi, cienot īpašumu

Nieka gada pārtraukums pa vidu

Tā nu tas ir. Gads un viens mēnesis kopš pēdējā ieraksta. Negribas taisnoties, bet sanāks. Mūsu vienkārši ir vairāk. Ģimenē, saimniecībā, darbos, sapņos, pienākumos. Līdz ar to laiks jeb sauksim lietas īstajos vārdos - prioritātes, pārdalījušās. Tomēr baigi, nu tā, ka baigi gribas rakstīt. Tas ir sava veida laiks sev, nepraktisks egoisms, privātums, domu sakārtošana, paskatīšanās uz ikdienas desienu no malas un būšana savā pasaulē. Mani arī pavada doma, ka cilvēkiem vajag laukus, un šie stāsti var palīdzēt nenobīties no tiem. Ja ne dzīvot savā lauku mājā, tad varbūt vasaras pavadīt laukos, vai biežāk braukt ciemos uz laukiem, izbraukt pie dabas, ārpus pilsētas. Skan iedomīgi un augstprātīgi no manas puses. Tā sadaļa par manu nozīmību citu domās un sajūtās. Jā, zinu!

Mīksti un pūkaini