Tiksimies klātienē

Sveiks, draugs! 

Tik familiāra uzruna, jo zinu, ka šo lapu nejauši apmeklētāji nelieto. Vien savējie, kuriem gribas zināt, kā mums te laukos sokas un/ vai garlaicīgi darbā palika un gribas pasērfo netā.

Pēc nelielas apspriedes ar sevi, vīru, suni, kaķiem, aitām, vistām, pīlēm un vēlreiz ar sevi, esmu sapratusi, ka: 

A) gana daudz ikdienišķus, garāmejošus niekus esmu blogā sarakstījusi;

B) gribas dziļumā nirts un pie īstā pieturēties, atmetot virspusējo;

C) vēlos paturēt lauku piedzīvojumus egoistiski tikai sev un klātesošajiem piedzīvotājiem; 

D) vēl nevienā no sfērām, kas saistās ar laukiem, neesmu par eksperti un īstu meistaru kļuvusi; 

E) esmu pazaudējusi vienu pusi no bloga nosaukuma "pilsētnieki" un palicis vien "laukos". Laime pilnīga, ka tā! Par to pateicību esmu parādā vīram, kurš man ļauj izbaudīt laukos laukus.

Jau sapratāt, ko teikšu?! Ja esi ienācis šai blogā ar mērķi uzzināt, kā man sokas, piezvani, atsūti īsziņu, uzraksti e-pastu vai pasta vēstuli, bet vislabāk - atbrauc pie manis ciemos. Priecāšos satikties! Varēšu pa īstam un atklātam pastāstīt, kā man iet, ko jūtu un par ko domāju. Lai bloga saziņa pazūd tikpat nemanāmi, kā pazuda "pilsētnieki". Jaunus ierakstus te vairs negaidi, nebūs :)

Tiekamies!