2011.gada 17.septembrī norisinājās ārkārtas Saeimas vēlēšanas, jo vasaras sākumā Zatlers paziņoja, ka 10.Saeima esot atlaižama. Šajā sestdienas rītā bijām nolēmuši ar mocīti izbraukt Kangari - Ērgļi vilciena maršrutu, kurš jau kādu laiku ir slēgts, un kur sliedes demontētas. Tūristi zina par to un bauda ne vien kājām, velosipēdu, bet arī kā mēs - ar mocīti. Pases somā un, aidā, ceļā!
Pēc vakariņām īpašnieks beidzot atzvana un vienojamies, ka vēl reizi aizbrauksim uz viņa īpašumu palūkoties. Jau pēc īsa mikļa, nonākot tur, dzirdam aļņu riesta dziesmu, ar mocīti iebraucam tuvējā meža ceļā un citās viensētās, kuras klusi tumšas vakarā stāv. Visu rūpīgi apskatām jau daudz nopietnāka lēmuma priekšā. Nonākot mājās pilsētā, sākas pēdējais solis jeb lēmuma pieņemšana. Nu, tas ir klāt! Nav jau nekāds nieks, kā jaunas somiņas iegāde. Nākamās dienas vakarā no drauga saņemu gala lēmumu - jāzvana īpašniekam un ņemam ciet! Esam atraduši un izvēlējušies savu māju! Beidzot!
Puspalēcienā to arī daru, bet pēc sarunas saļimstu - esot viņam pircējs... neko sīkāk neizjautāju. Ja nav lemts, tad neko darīt. Tieši tajā mirklī saprotu, ka gribu tur dzīvot pavisam noteikti. Tā mēdz būt - tiklīdz atņem, saproti, ka bez tā nemaz nevari dzīvot. Kā izrādās.
Tomēr draugs nav gatavs tik vienkārši samierināties un nākamajā dienā zvana saimniekam, lai aprunātos un censtos ko par labu mums vērst. Nezinu, kādus brīnumlīdzekļus viņš izmantoja, bet viņam izdodas! Īpašnieks maina domas par labu mums. Jau nākamajā dienā norunāta tikšanās, lai viss ātri un droši nokārotos. Tiekamies, izrunājam visas papīra lietas un spiežam roku - mums ir savas lauku mājas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru