otrdiena, 2015. gada 17. marts

Labs rīts

Labs rīts. Tiešām labs rīts. Beidzot izgulējos. Tad 7os no rīta būt ārā ir ļoti patīkami - redzēt dienas sākšanos, saulītes celšanos, klausīties dzērvju klaigāšanā aiz meža, just dienas iesilšanu, atvadoties no nakts sala, un arī žilbinoši baltos gulbjus, atgriežamies mājās, ieraudzīt. Baltie putni saulē mirdz un viz debesīs. Klusums un daudz dabas skaņu vienlaikus. Skaistums un miers. Satieku sevi. Labs rīts. Tiešām labs rīts.


trešdiena, 2015. gada 11. marts

Dzemdību nams & bērnu dārzs atvērts

Kā aizvadīta pēdējā pusotra nedēļa? Pa kuru laiku tā aizskrējusi? Kas šajā laikā pasaulē noticis? Atbildē domīgi grozu galvu. Jo visu manu dzīvi pārņēmušas mazās aitu radības. Pirmā nedēļa kā ievada treniņš ar trim maziem sprogainīšiem. Katru rītu eju uz kūti ar domu, ka ieraudzīšu vēl kādu. Svētdienas jeb sieviešu dienas rītā tas notiek un kūtī ir vēl trīs, diemžēl dzīvi gan tikai divi. Pirmā skumju asara izspraucas, bet nav laika bēdām, jo jāradina abi mazie pie mammas. Diemžēl nesekmīgi un vienu jēriņu nepieņem neparko - bada, nebada, atkal bada, neļauj ēst pupu. Karotītē slaucu pienu, lai to dabūtu mazās dvēselītes mutītē. Jau uz 5/6 māku slaukt, ja reiz mazajā tējkarotītē esmu iemanījusies trāpīt.

Visas dienas garumā tā arī neizdodas mammu pieradināt pie domas, ka viņai ir divi bērni. Tādēļ nākas mazo likt kastē un nest uz māju siltumā un drošībā.
Pudelītes režīms

otrdiena, 2015. gada 3. marts

Jēriņi atskrējuši

Vakar kūtī iegāju vēlāk kā ierasts. Nebija ko steigties, jo sienu un ūdeni dienu iepriekš biju ar kārtīgu kaudzīti sanesusi. Mani tur sagaidīja pārsteigums pilnīgs - trīs daiļi, maigi, jauki, melni jēriņi. Aitu mammīts pa kluso visu izdarījis un sagaidīja ar sausi daiļiem lēkātājiem. Man uzreiz asaras un laimes raudāšana. Tik ļooooti aizkustinošs mirklis. Pirmie jēriņi mūžā, kurus ieraugu vien pāris stundas pēc piedzimšanas.
Dažu stundu veci jēriņi