Ieraugs jeb skābā mīkla

Kad vēl tikai plānoju pārvākšanos uz laukiem, pierakstu blokā tapa sapņu saraksts, ko tik darīšu, kad būšu pilnā brīvībā. Tas, ka iedomātā brīvība ir trausla ilūzija, cits stāsts. Nepārprotiet, brīvība ir. Tikai neviena diena nav pagājusi, rokas klēpī turot. Bet, kā jau teicu, ne par to stāsts.

Stāsts par vienu no saraksta punktiem: pašai uztaisīt ieraugu maizei. Tā kā funkcionējoša maizes krāsns ir, jātiek pie ierauga. Sava, ne aizlienēta no paziņām. No māsas jau dabūju nosodījumu, ka, iemēģinot maizes krāsni, esmu mīklai izmantojusi gatavo miltu maisījumu. Tas bija laikos, kad tikai nedēļas nogales laukos varēja pavadīt. Tad visu pa ātro vajag. Toties tagad varu iziet lēno ierauga sagatavošanas ceļu. 

Maizes cepšana

Jau vairāk kā divus gadus esam šeit, bet vēl ne reizi nebijām izmēģinājuši maizes krāsni tai paredzētajam mērķim: maizes cepšanai. Līdz šim tā bija kalpojusi vien kā 3D televizors vakaros mieram un skaistumam. Tas nozīmē, ka mums nav pieredzes šajā nodarbē. Izmantosim loģisko domāšanu, intuīciju un novērošanu procesā.

Iesākumā krāsns ir kārtīgi jāizkurina, to darām pusi dienas. Tad jāiztīra pelni. Tie mums ir ļoti daudz, jo ne reizi neesam šo krāsni tīrījuši. Iesākumā ar parasto lāpstu viss tiek izgrebts. Tad ar slotu izslaucīts un ar lupatu izmazgāts. Pelnu ir ļoti daudz. Domāju, ka izmantošu tos augļu kokiem (vēl tikai jāuzzina, kad un kur īsti tos bērt).