Pirms 10 gadiem sapņojām par dzīvi laukos. Tikām pie vecas, piemirstas un dikti nogurušas viensētas. Tagad tā ir mūsu ģimenes ikdiena, dzīvesveids, filozofija, mājas, sirds un dvēsele. Pasaule mainās, pamainot skatupunktu uz to. Kopš esam pilsētnieki laukos, Latvija kļuvusi daudz plašāka, lielāka un piepildītāka. Tas ir mans ceļš.
Pat bildēs jūtama tā mierīgā, pieklususī rudens atmosfēra. Jauki! Un prieks atkal redzēt jaunus ierakstus!
AtbildētDzēstSveiciens jums :)
AtbildētDzēst