Ticiet vai nē, bet mūsmājās saule ir sākusi savu ceļu atpakaļ pie mums. Kopš saucām un ar ugunskuru un svecēm viņu Ziemassvētkos mežā aicinājām mājās, saule otro dienu pēc kārtas spīd un caur mākoņiem gaišuma sveicienus sūta. Neesmu tik meistarīga foto mirkļu ķērāja, lai caur bildēm dabas varenību fiksētu. Tomēr mirkli ierāmēt un noglabāt dikti gribas, tādēļ telefona kamera tiek likta lietā. Dvēsele klusi gavilē dabas skaistumā un varenībā. Pateicos par šo ziemu, par dabu, par skaistumu! Pateicos, ka varu to piedzīvot un izjust!
Pirms 10 gadiem sapņojām par dzīvi laukos. Tikām pie vecas, piemirstas un dikti nogurušas viensētas. Tagad tā ir mūsu ģimenes ikdiena, dzīvesveids, filozofija, mājas, sirds un dvēsele. Pasaule mainās, pamainot skatupunktu uz to. Kopš esam pilsētnieki laukos, Latvija kļuvusi daudz plašāka, lielāka un piepildītāka. Tas ir mans ceļš.
svētdiena, 2020. gada 27. decembris
ceturtdiena, 2020. gada 26. novembris
Vēlais rudens bildēs
trešdiena, 2020. gada 25. novembris
Klusā daba ar kūpošu siena rulli
24. novembrī īsi pirms 11:00 saule sildīja, un kūpēja pa nakti salijušais siens ruļļos. Mani šāds pasakains skaistums aizkustina.
Te arī video, ja gribas mazu rīta skaistuma uzlādi.
Abonēt:
Ziņas (Atom)