It kā mulča

It kā mulča, jo tādu, redzot veikala plauktā, izbrāķētu. Savukārt mājas apstākļos, kad ir vēlēšanās likt lietā visus pieejamos materiālus un maksimāli maz ko ugunskurā svilināt, šāds mulčas izstrādājums der. Galvenokārt mulču nolēmu izmantot un salikt ap ilggadējām puķu kopām, jo apnicis veltīt laiku ravēšanai.

Ja pirmajā gadā dienām varēju plēst nezāles no aizaugušās mājas priekšas, tagad tam laiku vairs neveltu. Ir tik plašs košu un skaistu ziedu piedāvājums, ko uz palodzēm sasēdināt, ābelē iekārt, uz celmiem un citām paaugstinājuma vietām izlikt. Laika taupīšanai un pašas ērtībai arī šis lēmums - pašmāju mulča.

Sen senie laiki, kad plēsu zāli

Palodzes var padarīt skaistākas

Tā kā vīrs regulāri no meža velk lielos kokus (vajadzības dažādas - grīdas dēļiem, brusām saimniecības mājai utt.), tad arī izejmateriāls mulčas sagatavošanai pieejams.

Notīrīti baļķi

Pašlaik varu vien nodoties mulčas sagataves darbiem, ne vēl izklāšanai puķu dobēs. Jo tā kā pavasaris nespēj sākties šogad, jānogaida līdz visas puķes būs +/- izlīdušas saulītē. Citādi var nesmuki sanākt. Piemēram, peonijām ik pavasari jāpatīra mulča nost, lai asniņi mostas un lien ārā.

Kā es gatavoju mulču? Vienkāršāk par vienkāršu. Baļķiem, kas atvilkti no meža, tiek tīrīta nost miza, lai koks labāk žūst un nepūst. Ņemu šīs mizas un ar rociņām plucinu un plēšu mazākos gabalos. Mizas ir bijušas mitras gan no sniega, gan lietus, tādēļ ļoti labi padodas pluinīšanai. Gala iznākuma gabali, kā jau teicu sākumā, bodē tiktu brāķēti. Jo viens lielāks, viens mazāks, cits plats, cits tievs un garš, ta vēl kāds sīkais zariņš vai zāles kumšķis gadījies.

Lai skaisti ziedi! Un nezāļu ne nieka

Līdz šim tikai vienai peonijai saliku mulču apkārt. Tā bagātīgi, lai zāle netiek cauri un vasarā skaidri redzama robeža, cik tālu ar pļaujmašīnu iet. Ceru, ka būs labi.