Meža putniņi

Par putniem un to barošanu ziemas sezonā iedomājos uzrakstīt pavisam vienkārša iemesla dēļ. Pamanīju, ka tuvākās pilsētas bodē tiek tirgotas nesālītas speķa ādas. Man domāt, ka tieši putniņiem ziemas sezonai. Citos gadalaikos ādas nebiju pamanījusi. Rīgas lielveikalos, kuros ierasti iegriežos iepirkties, neesmu manījusi šādu piedāvājumu. Vien tauku-sēkliņu bumbas un sēklu maisiņus, ko smuki pie barotavas nolikt. Ir pieprasījums, ir piedāvājums. Konkrēti par ādām - neparasts, uz klientu orientēts. Mēs te laukos vienkārši lietai pieejam - labi redzamā vietā izkaram speķa ādas un barotavā ieberam graudus no aitu vai vistu kopējā galda. Atliek vien priecāties par smuk-putniņu viesošanos barotavā.

Dzilnītis acu zonas dēļ ninzju atgādina

Pirmais, kas gluži kā atbildīgās reklāmās jāsaka, - ja iesāc barot meža putniņus, tad tas jādara līdz ziemas pašām, pašām beigām. Jo putniņi pierod pie ēstuves un paļaujas uz tajā pieejamo barību. Nebūs ņammas, nebūs putnu - tik vienkārši un skarbi. Par to ļoti ātri var pārliecināties dabā. Mēs putnus barojam jau ceturto vai piekto ziemu un putnu kafejnīca ir labi apmeklēta, viesu skaits gadu no gada pieaug un pastāvīgie klienti sejā atpazīstami. Dažus putnus zināju, dažu atšifrējumu skatījos Dabas dati mājas lapā, dzilnu papu ar oranžo mici palīdzēja atpazīt @KFunts Twitterī. Viņš daudz par putniem zina, ar interesi viņam sekoju. Ja gribas vēl kādam interesantam dabas draugam sekot, noteikti iesaku @VilnisSkuja, kurš sestdienās 14:05 "Latvijas radio" raidījumā "Zaļais vilnis" dzirdams. Nesen raidījumā gan sarūgtināja, sakot, ka uz mājas barotavām nākot ne tie gudrākie un/ vai čaklākie putni. Lai būtu kā būdams, barotava ir mans egoistiskais prieks - patīk pievilināt mājām un pēcāk vērot putnus, un viss. 

Mūsmājās esmu uzlikusi divas barotavas - vienu, kas redzama bildē, pie virtuves loga un tajā pieejami graudi no aitām paredzētā maisa (samaltas auzas, mieži, zirņi; reizēm parastās auzu pārslas vai miežu putraimi). Tā varam brokastot kopā. Otru barotavu, kurā izkārtas arī speķa ādas, egoistiski iekārtoju kokā, kuru no guļamistabas loga varu vērot. Patīk un gribas tā. Labi, ka putni prātīgi, ātri noorientējās un piefiksēja jauno ēstuvi. Turp lido visi - dzeņu un pelēkās dzilnas pāris, zīlītes, svilpis jeb sarkankrūtītis, dzilnītis un šodien, šķiet, meža zīlīti pamanīju virtuves barotavā. Kad aiz loga bija -28 C, dzenis divas dienas ieķēries speķī karājās un nelaidās prom. Vienā dienā pat dzilnu klāt speķa ādai nelaida.

Pirmsākumos biju barotavu pie guļamistabas loga pielikusi, bet vīrs protestēja, ka viņam negribas ik rītu pašā agrumā klausīties, kā aiz loga knābīši klaudzina. Tā kā mums vēl vecie logi, skaņa labi dzirdama. Un knābīši aktīvi barotavā klaudz. Pašlaik kafejnīca darbu uzsāk īsi pēc 8 rītā un pēdējie viesi ap 15:30 aizlaižas, Jo dienas jo gaišāk paliek, jo dienas, jo viesi ilgāk te uzturas. Labu apetīti un gaidām pavasari! Un, ja jums ir ieteikumi kādiem dabas draugiem ir interesanti sekot Twitterī, lūdzu, rakstiet komentāros.