Draugs līdz mežmalei aizgāja |
Pirms 10 gadiem sapņojām par dzīvi laukos. Tikām pie vecas, piemirstas un dikti nogurušas viensētas. Tagad tā ir mūsu ģimenes ikdiena, dzīvesveids, filozofija, mājas, sirds un dvēsele. Pasaule mainās, pamainot skatupunktu uz to. Kopš esam pilsētnieki laukos, Latvija kļuvusi daudz plašāka, lielāka un piepildītāka. Tas ir mans ceļš.
piektdiena, 2014. gada 26. septembris
Krāsains un bagāts: sēņu rudens
Rudenī, kas atmiņā paliks ar pārsteidzošu sēņu ražu, nevar nedalīties ar mirkļiem no sēņu sērijas. Divus iepriekšējos rudeņus esmu cītīgi apstaigājusi tuvējos mežus un mežmalas, lai izzinātu sēņu vietas. Man tās līdz šim nav atklājušās. Dažas vietas, kas likās īsti piemērotas sviesta bekām, atstāja pilnīgā sausā. Brikšņos, kur sēnes negaidīju, to bija daudz. Tomēr šis gads ir citāds. Sēnes ir visur. Pat pagalmā. Un pagalmā atrodamas nevis tikai jocīgās, bet arī īstas un ēdamas bekveidīgās.
otrdiena, 2014. gada 23. septembris
Mūsmājās aitas
Mūsu saimniecībā jau kopš jūnija dzīvo astoņas aitas. Septiņas aitas un viens auniņš, lai būtu precīzi. Visi astoņi zvēri Doras vārdā. Ēd zāli, apgrauž krūmus, mazos ozoliņus un kļavas pa tīro nošķina. Atsaucas uz mek-mek un ar prieku ēd auzas, smalcinātus ābolus un sienu. Ar glaunām, elegantām melnām un samtainām kājiņām.
Abonēt:
Ziņas (Atom)