Aitas = panki

Vasara straujiem soļiem tuvojas un aitām ar katru dienu saulē paliek aizvien karstāk. Tādēļ jāpalīdz. Brīvdabas frizētava jāsaorganizē. Jādara veikli, kamēr vēl nav odi un dunduri savairojušies, un kamēr saule nav ieslēgta pilnā ātrumā. Tā kā mēs esam praktiski ļauži, kas tic, ka paši visu var paveikt (nu gandrīz visu), tad arī šai lietai pieejam praktiski. Ņemam virtuves "Fiskar" šķēres, mazo balto nazīti un aidā aplokā ķert pa vienai aitai. Kādēļ nazītis pie vilnas cirpšanas nepieciešams? Jo pie vieniem traukiem arī nagi tiek apgriezti. Vieglākam solim. Tālāk neiesaku lasīt un skatīt bildes cilvēkiem, kas profesionāli ar aitu cirpšanu nodarbojas. Nosirmosiet, manas panku Doras ieraugot.

Pelēkais atkal ir modē

Daudzās jaunās 'pirmās reizes'

Kopš esmu lauku dzīvē, 'pirmās reizes' krāju kaudzēm. Iemigt ar jēru rokās kūtiņā? Darīts! Pieņemt jēra dzemdības? Darīts! Man patīk krāt šīs pieredzes. Tādas īstas, dzīvas un pilnasinīgas šķiet. Te neliels foto stāsts ar manu jaunāko 'pirmās reizes' pieredzes krātuvi. Viss pirmo reizi ar jēriem.

Ikdiena. Tā ik pēc 2 stundām

Mūsmājās aitas

Mūsu saimniecībā jau kopš jūnija dzīvo astoņas aitas. Septiņas aitas un viens auniņš, lai būtu precīzi. Visi astoņi zvēri Doras vārdā. Ēd zāli, apgrauž krūmus, mazos ozoliņus un kļavas pa tīro nošķina. Atsaucas uz mek-mek un ar prieku ēd auzas, smalcinātus ābolus un sienu. Ar glaunām, elegantām melnām un samtainām kājiņām.