pirmdiena, 2014. gada 29. decembris

Ar otro piegājienu izdodas

Atlika publiski pačīkstēt, ka decembra izskaņa paiet ar zaļu zāli, un iegriezās sniegs. Saputināja un sasniga smuki. Burtiski dienu vai divas pēc tam, kad lielījos ar pļaujamo mauriņu.  

svētdiena, 2014. gada 21. decembris

Vēsturei zaļais 20.decembris

Bildes vēsturei jeb dokumentālās. Lai vēlāk nebūtu jāpierāda, ka ir bijis 20.decembris ar pļaujamu zāli pagalmā. Dienu iepriekš pat neticamie +7 bija.
Kur pļaujmašīna?!

Evolūcija (?)

Šogad izdevās fiksēt neparasti ātru pavasara iestāšanos, ziemai atvēlot mazāk kā mēnesi. Liecinieks un eksperimentālais trusītis - sniegavīrs. Pirmais ziemas kungs šogad velts 22.novembrī:

trešdiena, 2014. gada 17. decembris

Pusfināls. Vannas istaba

Man liels prieks, ka vannas istaba jau labu laiku nonākusi pusfinālā. Vien grīdas & durvju krāsošana un lampu atrašana & pielikšana atlikusi. Jau sen, teju pirms gada stāstīju, cik veiksmīgi nožēlojamu, pussabrukušu, smiltīm klātu kambari pārvērtām par zolīdu vannas istabu (par to var lasīt te). Šajā starpposmā finišēts skapītis, kanalizācija pieslēgta un ūdens ir visur, kur tas nepieciešams.

otrdiena, 2014. gada 16. decembris

Neizturēja

Lai gan mūsu pusē ziema allaž turas varen labi, aizvadīto brīvdienu lietus, vētra un siltums darīja savu. Esam nolikti ļoti plāna-sniega-kārtiņas režīmā. Kurmji atkal rokas, zāle redzama kumšķiem un sniega kungs sašļuka. Vārda tiešā nozīmē. Neizturēja šito neparasto ziemas siltumu.

ceturtdiena, 2014. gada 11. decembris

Saplīsa meistarīgais boileris

Laukos ne viss ir rožaini un skaisti. Piemēram, vienā jaukā vakarā, ieejot silti sakurinātajā vannas istabā, atklājas, ka paštaisītais boileris ir saplīsis. Visi daudzie litri (nepateikšu, 80 vai 100l) tek ārā. Grīda un paklājiņš slapjš, krāsniņa pilna ūdens un telpā, protams, auksti.

trešdiena, 2014. gada 10. decembris

Sākam! Flīzes

Virtuves remonts ir iegājis jaunā fāzē - flīžu līmēšana. Tā kā telpa ir milzīga un tā ir centrālā jeb caurstaigājamā vieta visā mājā, jāsāk ar vienu stūrīti. Arī jāpanāk, ka to fragmentu var šķērsot. Mēs to atrisinām, apgāžot guļus koka trepes. Ar suni gan nav tik vienkārši - pa trepēm nestaigā, mūsu paskaidrojumus, lūgumus un draudus nesaprot. Rezultātā sunenei nākas pavadīt priekšnamā pāris stundas, lai līme kaut drusku pagūst apžūt.