Vidzemē kā allaž ziema ir baltāka, aukstāka, ziemīgāka, noturīgāka. Skaņas pieklust, viss kļūst mīkstāks, gaišāks un vēl skaistāks. Manā sētā ziema vismīļākā. Ar katru dienu aizvien vairāk apjaušu, ka esmu īstena sava stūrīša patriote. Sajūsmas spiedzienus par savu zemi no manis vēl dzirdēsiet ne reizi vien.
Pirms 10 gadiem sapņojām par dzīvi laukos. Tikām pie vecas, piemirstas un dikti nogurušas viensētas. Tagad tā ir mūsu ģimenes ikdiena, dzīvesveids, filozofija, mājas, sirds un dvēsele. Pasaule mainās, pamainot skatupunktu uz to. Kopš esam pilsētnieki laukos, Latvija kļuvusi daudz plašāka, lielāka un piepildītāka. Tas ir mans ceļš.
otrdiena, 2014. gada 25. novembris
pirmdiena, 2014. gada 10. novembris
Sapņi piepildās...vanna zem zvaigžņotas debess
Tas ir tik interesanti - kādreiz ko sadomājies, sasapņojies, tad palaid vaļā domu un pat piemirsti par to. Un vienā dienā sapņi pamazām, pašam pat nemanot, piepildās. Patīkami. Jauki. Izjūtu rūpes. Kāds manus sapņus dzird un piepilda tos. Tā šajās brīvdienās sāka realizēties mans sapnis par vannu zem klajas debess. Lai var zvaigžņotā naktī ieslīdēt siltā ūdenī un vērot zvaigznes.
pirmdiena, 2014. gada 3. novembris
Brīvbrīžu meditācija
Meditācija laukos ļoti viegli un vienkārši realizējama - tiek apauti zābīši, uzvilkta siltāka jaka, pasaukts suns un pastaiga pa pļavām un mežu. Pats skaistākais mežs. Jo īpaši šais rudenīgi miglainajās dienās. Un dzestrajās naktīs, kad mēness tik spožs, ka pat gaismu pagalmā nevajag ieslēgt.
Veļu laika migla |
Zaļš un vēl zaļāks |
Abonēt:
Ziņas (Atom)