Skaistie svētki! Skaistie lauki!

Es vienmēr esmu vēlējusies svinēt savu 30it gadu dzimšanas dienu. Tā viss sagrozījies, ka es varēju nosvinēt apaļo dzimšanas dienu tieši tā, kā esmu to iedomājusies un gribējusi. Izdevās tādēļ, ka esam savās lauku mājās ar dabu blakus, mežu visapkārt un plašu debess jumu virs galvas. Svētkus gribēju svinēt zem zvaigžņotas debess ar vakariņām pie balti klātiem galdiem un svecēm svaigā gaisā. Dzestrā gan, jo tā ir vēla augusta nakts. Bet tādēļ ir lāpas un ugunskuri, lai sildītu.

Un tapa ūdens!

Laukos ir viss kā jau laukos piedienas. Zaļa zālīte, klusums, miers, saule un brīvība. Ir arī citas lauku ekstras - sirsniņmājiņa patālāk pie šķūnīša, ūdens vešana lielajās burkās no pilsētas, trauku mazgāšana bļodā un apkurināmā āra duša. Ja gribas (un gribas) tur dzīvot cauru gadu un vienmēr, tad šādas tādas ekstras jānodrošina mājā. Kā vannasistaba ar visām labierīcībām. Un virtuve ar ūdeni krānā un izlietnē. Vienkāršāk sakot - vajag ievilkt ūdeni un kanalizāciju.

Sestdienas rītā mani modina draugs, mudinot iet glābt puķes piemājas puķudobē. Jo traktors ir atbraucis un rok bedres trubām no lauka otras puses, kur aka top. Pujenes, nezināma nosaukuma ziedi, magones, īrisi - visi jārok ārā un jānes kur citur. Visas manas pārdomas par dārza plānojumu ir izdzēstas vienā mirklī. Jo nekāda plāna vairs nav. Traktors tos pārzīmē pēc sava plāna. Uzrok. Izrok. 

Kaķis meža vidū

Mēs dzīvojam lauku mierā un idillē. Kaimiņi mūs netraucē, jo to vienkārši nav. Vasaras vakaros dzirdam vienus cauri mežam. Bet ar to arī aprobežojas mūsu kaimiņu būšana. Un te vienu dienu pamanām jaunu kaimiņu. Vai pareizāk jau nu būtu teikt - jaunu mūsu mājas iemītnieku. Par Ūpīti viņu nosaucām (to spalvaino austiņu dēļ).