Jēriņi atskrējuši

Vakar kūtī iegāju vēlāk kā ierasts. Nebija ko steigties, jo sienu un ūdeni dienu iepriekš biju ar kārtīgu kaudzīti sanesusi. Mani tur sagaidīja pārsteigums pilnīgs - trīs daiļi, maigi, jauki, melni jēriņi. Aitu mammīts pa kluso visu izdarījis un sagaidīja ar sausi daiļiem lēkātājiem. Man uzreiz asaras un laimes raudāšana. Tik ļooooti aizkustinošs mirklis. Pirmie jēriņi mūžā, kurus ieraugu vien pāris stundas pēc piedzimšanas.

Dažu stundu veci jēriņi

Iz-smaržini pirms izmešanas

Daba smaržo! Šo smaržu var ievilināt un uz kādu mirkli pieturēt savā mājā, arī mašīnā. Es nerunāju par aromātisko eļļu spiešanām vai īpašu smaržu kombināciju veidošanu. Šeit divi pavisam parasti piemēri, kad ar ikdienā pieejamām un lietojamām lietām var iesmaržināt vidi sev apkārt. Vien nedaudz citādāk jāizlieto šīs lietas vai to pārpalikums. Pirmais piemērs top, ēdot ziemā tik skaistos, saldos un gardos mandarīnus. Tie man dikti garšo un bieži patērēju. Kad nomizoju augļus, miziņas salieku uz virtuves plītiņas ar oranžo pusi uz leju. Krāsniņa kuras, patīkamā smarža pārņem virtuvi, Kā atklāj šī lapa, mandarīna eļļai ir atsvaidzinoša, harmonizējoša un jutekliska ietekme uz cilvēku.

Nejaušība izdzīvojušā "Charlie Hebdo" dienā

Pilnīgi nejauši paņēmu no plaukta 1972.gadā izdoto J.Boreva grāmatu "Estētika" un satura rādītājā izvēlējos nodaļu "Komiskais". izvēle pilnīgi nejauša. Mēdzu izlasīt īsu fragmentu no grāmatas, lai saprastu - gribu tagad lasīt šo grāmatu, vai nē. Tas nekas, ka vienreiz jau izvēli esmu veikusi, to nopērkot. Konkrēti šis eksemplārs no "Otras elpas" nācis, kā šodien atceros. Bet ne par to stāsts. Izlasītais īsajā fragmentā likās vairāk nekā atbilstošs publicēšanai šeit šodienā, kad iznācis izdzīvojušais "Charlie Hebdo" numurs. Lūk, fragments, kurā dalos.